Ministri atliek lēmumu par Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanu Šengenas zonā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Rumānija un Bulgārija, kuras jau vairākus gadus ir Eiropas Savienības dalībvalstis, joprojām negūst iespēju pievienoties Šengenas zonai, kas ļautu bez kontrolēm šķērsot vairuma Eiropas valstu robežas. Ceturtdien Briselē notiek Eiropas Savienības iekšlietu un tieslietu ministru sanāksme, kurā sagaidīja lēmumu par Rumānijas un Bulgārijas gatavību Šengenas zonai. Taču valstīm nav vienprātības šajā jautājumā, līdz ar to vienošanos atliek.

Pārmetumu saraksts Rumānijai un Bulgārijai joprojām ir garš – nepietiekami apkarota korupcija, organizētā noziedzība un nepilnības uz robežām ar trešajām valstīm, piemēram, Turciju, caur kuru Eiropā varētu nonākt liels skaits nelegālo imigrantu.

Rumānija un Bulgārija ceturtdien tomēr neatmeta cerības, ka dalībvalstis Eiropas Iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmē lems par abu progresu tuvāk bezrobežu zonai, taču dalībvalstis vismaz pagaidām no šīs idejas attiekušās viedokļu atšķirību dēļ. Ļoti strikta joprojām ir Vācija. Iekšlietu ministrs Hans-Peters Fridrihs vēl šonedēļ brīdināja, ka Berlīne iebildīs pret ikvienu Rumānijas vai Bulgārijas mēģinājumu pievienoties, jo abām valstīm vēl daudz esot jādara, lai apkarotu korupciju.

„Šengenas zonas paplašināšanos mūsu pilsoņi atbalstīs vienīgi tad, kad visi nosacījumi būs ievēroti," tā paziņoja Vācijas iekšlietu ministrs. Līdzīgi atturīga ir arī Nīderlande un Somija.

Somijas iekšlietu ministre Peivi Resenena gan noraidīja pieņēmumus, ka Somija šādu nostāju ieņem tādēļ, ka tās pilsētās jau tagad problēmas ar ubagojošiem cilvēkiem no Austrumeiropas, taču Somija nenoliedz, ka tai ir bažas par nestabilajām Rumānijas un Bulgārijas ārējām robežām.

Abas valstis visai sāpīgi ir uztvērušas šādu Eiropas atturību. Atklātāka ir Rumānija. Ārlietu ministrs Titus Korlateans norādījis, ka Rumānija vēlētos dzirdēt un saprast, kāda ir citu valstu motivācija un iemesli domāt tieši tā un ne citādi, taču Rumānija cer, ka tiem ir legāls, līgumos un likumos meklējams pamats.

Bulgārija pauž līdzīgas bažas, taču savā reakcijā tomēr ir piekāpīgāka un, arī no pašu politiķu puses izskan, ka valstij tiešām vēl daudz darāmā, lai Šengenas zonai varētu pievienoties.

Briseles gaiteņos šobrīd lēš, ka Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenas zonai tagad būs nākamā pusgada jautājums, un tobrīd Eiropas Savienības prezidentūrā būs mūsu kaimiņvalsts Lietuva.

Līdz šim Bulgārija un Rumānija ir saņēmusi politisku atbalstu no Eiropas Parlamenta, kas ir mudinājis Eiropas Savienības dalībvalstis pieņemt lēmumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti