Intervijā Vācijas laikrakstam “Welt am Sonntag” viņa skaidroja, ka Moldova, Gruzija un Ukraina, balsoties uz savu suverēno gribu, vēlas veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību, taču Krievija tām cenšas radīt dažādas grūtības.
Vācijas kanclere arī izcēla Balkānus kā vēl vienu reģionu, kur Krievija grib palielināt savu politisko un ekonomisko ietekmi, lai apturētu valstu centienus tuvoties Eiropas Savienībai.
Runājot par Baltiju, Merkele uzsvēra, ka šajās valstīs nekāda karadarbība nav iespējama, jo tur darbojas NATO piektais paragrāfs, kurā ietverts alianses kolektīvās aizsardzības princips.
Jau vēstīts, Spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šī gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā, ASV, ES un citas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, uz kurām Maskava atbildēja ar rietumvalstu pārtikas embargo.
