Martins Šulcs: Baltijas ceļš iedvesmoja vāciešus sagraut Berlīnes mūri

Baltijas ceļš un Baltijas dziesmotā revolūcija bija viens no faktoriem, kas iedvesmoja vāciešus nojaukt Berlīnes mūri, svētdien uzrunā Konrāda Adenauera fonda pasākumā Berlīnē sacīja Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

Ziņots, ka svētdien Berlīnē svin 25.jubileju kopš nojaukts Berlīnes mūris.

Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš, kurš svētdien atrodas Berlīnē, Latvijas Radio norādīja, ka arī pēc pasākuma vairāki cilvēki, ar kuriem viņš runāja, apliecināja - ja ģeopolitiskā situācija kļūs kritiska, tad Baltija nepaliks viena.

Svētku epicentrs gan ir pie Brandenburgas vārtiem, kur uzrunas saka bijušie antikomunistiskās kustības līderi un citi sabiedrības locekļi.

Robežzona, kuru vēlāk nodēvēja par Berlīnes mūri, radās 1961.gada 13.augusta naktī, kad toreizējā Vācijas demokrātiskā republika pēkšņi slēdza robežu starp Austrumvāciju un Rietumberlīni, iekļaujot pilsētas daļu ciešā lokā. Diennakts laikā tapa dzeloņstiepļu žogs teju 155 km garumā, no tiem trešā daļa - tieši Berlīnē. Robežu visu diennakti apsargāja bruņoti karavīri ar suņiem.

1962.gadā 100 metru attālumā uzcēla otru žogu un izveidoja īstu "nāves joslu", lai novērstu Austrumvācijas iedzīvotāju bēgšanas mēģinājumus. Vēl divus gadus vēlāk dzeloņstieples nomainīja betona siena, bet pēc desmit gadiem - augsts dzelzsbetona mūris.

Robežu atvērta tikai pēc vairāk nekā divām desmitgadēm - 1989.gada 9.novembrī, un Berlīnes mūra krišana kļuva par Aukstā kara beigu sākumu un nozīmīgu impulsu arī bijušās PSRS sabrukumam.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti