Noslēdzot oficiālo vizīti Londonā, Francijas prezidents Emanuels Makrons paudis, ka Lielbritānijai pēc izstāšanās no bloka var būt savs, īpašs attiecību modelis ar Eiropas Savienību. Proti, Londonai nebūs obligāti jāizvēlas starp jau pastāvošajām iespējām – Šveices, Norvēģijas vai, piemēram, Ukrainas modeli.
Tomēr intervijā britu raidsabiedrībai BBC Makrons aicināja neļauties ilūzijām, ka šī īpašā vienošanās dos iespēju Lielbritānijai baudīt visas vienotā Eiropas tirgus priekšrocības bez jebkādiem pienākumiem un saistībām pret bloku. Tas īpaši skar ietekmīgo Londonas finanšu industriju. Šobrīd tā pamatīgi iegūst no iespējas piedāvāt savus pakalpojumus visās 28 dalībvalstīs. Pēc bloka pamešanas šīs iespējas tiks ierobežotas. Tajā pašā laikā Makrons uzskata, ka pilnīga Sitijas atslēgšana no pārējās Eiropas arī nebūtu prātīgs risinājums.
Tāpat bankas, apdrošināšanas kompānijas un citi finanšu tirgus spēlētāji Londonā nodarbina lielu ārvalstnieku skaitu. Pieeja talantīgiem eiropiešiem ir tikpat būtiska šīs industrijas nākotnei. Un tā būs atkarīga jau no Apvienotās Karalistes imigrācijas politikas.
Jāsaka, ka Makrona paziņojums nebūt nav pārsteigums. Arī citi Eiropas Savienības valstu vadītāji, kā arī sarunvedēji Briselē iepriekš ir izteikuši līdzīgus brīdinājumus.
Tādēļ Lielbritānijas premjere Terēza Meja intervijā Vācijas laikrakstam “Bild” šajās dienās uzsvērusi, ka viņas valdība nebūt nemēģina iegūt tikai ekonomiskās priekšrocības, atsakoties no pienākumiem. Londona vēloties noslēgt plašu brīvās tirdzniecības līgumu un vienošanos par sadarbību drošības jomā.
Meja arī pauda, ka Lielbritānijas pozīcijas nevar salīdzināt ar Norvēģiju vai Kanādu, jo Apvienotā Karaliste ir dziļi integrēta Eiropā. Tādēļ tas dodot labākas starta pozīcijas.
Tikmēr Francijas prezidents ir sacījis, ka Lielbritānijas lēmums pamest Eiropas Savienību ir kļūda un britiem vēl nav par vēlu pārdomāt un atteikties no izstāšanās. Meja gan šo iespēju noraidīja, atkārtojot, ka politiķiem ir jāpilda referendumā izteiktā vēlētāju griba.
Apvienotā Karaliste plāno pamest bloku nākamā gada martā. Tomēr, visticamāk, būs nepieciešams vairāku gadu ilgs pārejas periods. Tā laikā Lielbritānija vairs nebūs bloka sastāvā un nevarēs piedalīties jauno likumu pieņemšanā, tomēr tirdzniecība un ekonomiskās attiecības notiks tāpat kā līdz šim. Paredzams, ka šo dažu gadu laikā tiks pakāpeniski ieviesti dzīvē jaunā tirdzniecības līguma nosacījumi, kas regulēs turpmākās pušu attiecības.
Sarunas par nākotnes sadarbības modeli tika uzsāktas 2017.gada decembrī, kad 27 valstu līderi vienojās, ka diskusijās par šķiršanās nosacījumiem ir panākts pietiekams progress.
