Ukrainas parlaments sen nav pieņēmis tik daudz lēmumu kā pēdējās dienās. Trešdien Augstākās Radas deputāti pieņēma arī aicinājumu Starptautiskajai Krimināltiesai saukt pie atbildības Viktoru Janukoviču un citas amatpersonas par pastrādātajiem noziegumiem pret cilvēci. Joprojām nav zināms, kur atrodas Janukovičs.
Viktora Janukoviča nu jau bijušais padomnieks sarkst, jautāts, vai jūt atbildību par traģiskajiem notikumiem un par to, cik grezni prezidents dzīvojis. „Jā, mēs jūtam morālo atbildību. Sirds un dvēsele sāp par to, kas noticis. Notikušo es raksturotu ar diviem vārdiem un trim izsaukuma zīmēm. Liels kauns!” saka Janukoviča bijušais padomnieks Mihails Čečetovs.
Augstākajai Radai sarežģītākais un smagākais uzdevums būs jaunās pagaidu valdības apstiprināšana. Protestētāji, kuri trīs mēnešus stāvējuši uz barikādēm, pieprasa – tautas uzticības valdībā nedrīkst būt partiju funkcionāri un oligarhi.
Par jaunās valdības sastāvu deputāti lems ceturtdien. Ticamākais premjera amata kandidāts varētu būt partijas „Tēvzeme” frakcijas vadītājs Arsēnijs Jaceņuks. Lai atgādinātu barikāžu dalībnieku prasības, uz Radu atnācis Maidana pārstāvis Volodimirs Parasjuks. „Kāpēc viņi aizmirst par cilvēkiem? Kāpēc deputāti vairs nenāk uz Maidanu? Tā viņi uz barikādēm nāca vairākas reizes dienā. Tagad nekā. Tagad tikai kuluāros dala ministru krēslus. Viņiem jāklausās, ko ukraiņi saka," uzsver Parasjuks.
Atbalstu jaunajai valdībai solījusi arī Reģionu partija, kuru iepriekš vadīja Janukovičs. „Mūsu politiskais spēks sliecas uzskatīt, ka mums ir jāpalīdz izveidot valdību. Ne ar savu dalību, bet gan ar balsīm, lai varētu apstiprināt jauno valdību. Jo ātrāk apstiprinās, jo ātrāk sāks risināt valsts problēmas,” sacīja Reģionu partijas deputāts Aleksandrs Jefremovs.
Ukrainas austrumos, kur reģionu partijai ir spēcīgs atbalsts, daudzviet notiek protesti pret jauno varu. Krimā dzirdami aicinājumi pat atdalīties. Maskava paziņojusi, ka ir gatava izsniegt Krievijas pases. Reģionu partijas deputāti sola nepieļaut Ukrainas šķelšanos. „Es gan neticu ziņai par pasēm. Ir noteikta juridiska procedūra šajā ziņā. Man gan ir ziņas, ka Rietumukrainā mums dala arī Rumānijas un Polijas pases. Šie procesi ir jāpārtrauc. Ārlietu ministrijai ar to ir jānodarbojas,” sacīja Jefremovs.
„Tie, kuri mēģina izspēlēt separātisma un federālisma kārti, spēlējas ar uguni. Mūsu partijas biedri viennozīmīgi kritiski un negatīvi vērtē visa veida mudinājumus uz šķelšanos. Pasarg, Dievs!” norāda Čečetovs.
Vēstīts, ka Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņas starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem prasīja pirmos upurus. Visasiņainākās kaujas notika aizvadītajā nedēļā, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām sestdien Augstākā Rada atlaida prezidentu, kurš pameta Kijevu, un viņa atrašanās vieta pašlaik nav zināma. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā.
