"Koris ir tautisks iestādījums, kas sanāk kopā piektdienas vakaros, dzer kafiju ar magoņmaizēm, te var pieminēt nedēļas notikumus, plēst kora priekšnieka mīkstās mēbeles un diriģenta klātbūtnē, viņa matiem jūtami sirmojot, kārtot visādas citas darīšanas," tā savulaik rakstīja diriģents un komponists Alberts Jērums, un, lai arī no fotogrāfijām pretī raugās nopietns kungs, tomēr koru mēģinājumos jautrības netrūka.
"Viņam bija ļoti krāšņa valoda, un viņš to izmantoja tādā ļoti dzīvā veidā. Viņš praktiski neko nedarīja tikai formas pēc. Viss tas, ko viņš darīja, bija ar sirdi," atzīst Alberta Jēruma meita, bīskape Jāna Jēruma-Grīnberga.
Londonas latviešu koris dibināts tālajā 1948. gadā, tādēļ tika godināta arī vienīgā šobrīd palikusī kora dibināšanas dalībniece.
"Kad koris nodibinājās, tas likās pats par sevi saprotami, jo, kur ir latvieši, tur ir koris.
Bija tādi gadījumi – ja cilvēki tiešām nevarēja noturēt balsi, tad man kādreiz Jērums teica – pastāvi aiz muguras un dziedi viņai ausī," atceras bijusī kora dziedātāja Zigrīda Daškeviča,
Londonas latviešu koris ir viens no pazīstamākajiem latviešu diasporas kolektīviem, 70 gadu laikā piedalījies Dziesmu dienās, Dziesmu svētkos, dažādos sarīkojumos un saietos, pagājušajā gadā arī Dziesmusvētkos Latvijā un rokoperā "Lāčplēsis".
Londonas latviešu koris unikāls ar to, ka to vada ģimene – latviešu sabiedrībā labi pazīstamais mūziķu pāris Lilija Zobens un Lezlijs Īsts kopā ar meitu Andru Zobenu-Īstu.
"Mēs visi jūtam kori kā ģimeni. Ne tikai mūsu ģimene, bet kora ģimene. Un, kad viņi atrod, ka viņi var uzturēt savas latviskās jūtas, savu latvisko kultūru, tradīcijas draugu lokā, korī - tas ir tas pats, kas bija pirms 70 gadiem," saka diriģente Lilija Zobens.
Draudzība ar Īrijas kori "eLVē" aizsākusies jau sen, tādēļ koncertā abi kori vienojās kopīgās dziesmās, uz vienu vakaru piepildot Londonas baznīcu ar īsti latvisku garu.
