Lietuvieši: Rasas svētki rosināja garīgai atmodai

Lietuvas senajā galvaspilsētā Ķernavē šogad 50.reizi tiek svinēti Rasas svētki pēc senajām baltu vasaras saulgriežu tradīcijām.

23.jūnijā Ķernaves pilskalnos atkal tiek lasītas jāņuzāles, pīti vainagi, bet vakarā, pavadot sauli, vispirms tiks iedegta uguns īpašajā ziedoklī - aukurā, bet vēlāk aizkurta lielā jāņuguns. Nakts tumšākajā laikā Neres upē tiks palaisti vainagiem apvīti uguns plostiņi, rīta gaismu Rasas svētku svinētāji sagaidīs, dziedot un ejot rotaļās, bet uzlecošo sauli sveiks Mindauga kalnā.

Savukārt Viļņā 24.jūnija vakarā uz Rasas svētku svinēšanu Verķu pils parkā, augstā Neres krastā, aicinās Lietuviešu etnokultūras biedrība. Arī tur varēs pulcēties uz sadziedāšanos ar pazīstamām folkloras kopām, kuras vadīs tradicionālo saulgriežu rituālu, nobaudīt smaržīgu zāļu tēju, dalīties līdzpaņemtajos cienastos, sadancot ap jāņuguni un no rīta kopīgi sagaidīt saules atnākšanu.

Lai gan Jāņi Lietuvā svinēti izsenis, padomju laikā senās saulgriežu tradīcijas bija gandrīz aizmirstas, bet 1967.gadā grupa domubiedru Ķernavē atsāka Rasas svētku svinēšanu. Uz pirmajiem Rasas svētkiem tur sapulcējās aptuveni simts svinētāji. Apjaušot, ka saulgriežu svinībām ir daudz dziļāka jēga, kas neaprobežojas ar alus dzeršanu un ugunskuru kurināšanu, viņi izpētīja vēsturiskos un etnogrāfiskos materiālus, lai izkoptu jēgpilnākas Rasas svētku tradīcijas un pamudinātu saulgriežu svinētājus nepalikt malā kā pasīviem vērotājiem, bet pašiem iesaistīties visās svētku norisēs.

Ar katru gadu Rasas svētki piesaistīja aizvien vairāk cilvēku, un, kad trīs gadus vēlāk padomju drošības dienesti aizliedza pulcēšanos Ķernavē, jaunieši jau bija sākuši slepus svinēt vasaras saulgriežus dažādās Lietuvas vietās. Daudzi toreizējie divdesmitgadnieki, tagad jau sirmām galvām, atceras šo svētku īpašo noskaņu, apjausmu, ka Rasas svētki patiesībā aizsākuši lietuviešu garīgās atmodas kustību.

Šo svētku atjaunošana pamudināja meklēt arī citu gadskārtu svētku saknes un atjaunot daudzas senās tradīcijas. Folkloras ekspedīcijās un pārgājienos uz Lietuvas ciemiem tolaik devās simtiem studentu, pierakstot dzīvās tautas kultūras liecības - tautasdziesmas un ieražas - un modinot lietuviešu sirdis no padomju laiku letarģiskā miega.

Ķernave, Lietuvas senās galvaspilsētas vieta, kas atrodas tagadējā Širvintu rajona teritorijā, kopš 2004.gada iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Valsts Ķernaves arheoloģijas un vēstures muzejrezervātā, Neres labajā krastā, vienuviet atrodas vairāki pilskalni, kam XIX gadsimtā doti nosaukumi Pils kalns, Ziedokļa kalns, Mindauga kalns jeb Mindauga troņa pilskalns, Lizdeikas kalns un Kriveiķišķu pilskalns, kā arī senpilsētas vieta un uzkalniņu kapulauks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti