Panorāma

Vērtēs konkursa "Mini Miss" atbilstību likumam

Panorāma

Pēc Lietuvas sūdzības izmeklēs AST elektrības tirdzniecību ar Krieviju

Lietuvas premjerministre: Lukašenko cenšas parādīt "varas sviras"

Lietuvas premjere: Trimdā nonākušie baltkrievi grib atgriezties dzimtenē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lietuvas valdības vadītāja Ingrīda Šimonīte norāda, ka nevar no ārpuses nomainīt režīmu, kas valda Baltkrievijā, bet Lietuva un citas valstis var sniegt patvērumu baltkrievu cilvēkiem. Šimonīte piektdien bija ieradusies savā pirmajā vizītē Latvijā, un situācija Baltkrievijā bija viens no galvenajiem sarunu tematiem.

Vizītes laikā Lietuvas premjere sniedza interviju Latvijas Televīzijas žurnālistei Inai Strazdiņai.

Ina Strazdiņa: Vispirms par kādu visai svaigu ziņu – NATO līderu samitā Briselē tika nolemts, ka 2023. gadā šāds samits notiks Lietuvā. Ko jums nozīmē šis lēmums?

Ingrīda Šimonīte: Mēs par to cīnījāmies jau labu laiku, jo mēs domājām, ka varam to noorganizēt un ir ārkārtīgi svarīgi, lai tas notiktu mūsu reģionā.

Jo ir svarīgi, lai NATO uzmanība būtu vērsta uz mūsu reģionu un ģeopolitisko vidi. Tas ir svarīgi mums visiem – Baltijai, Polijai un reģionam kopumā, ņemot vērā arī to, ka esam Eiropas Savienības un NATO austrumu robeža.

Pašlaik pie Lietuvas robežas no Baltkrievijas puses ir pulcējušies teju 2000 bēgļu no Irākas un citām valstīm, kuriem nav legālu dokumentu. Lietuvas ārlietu ministrs paudis viedokli, ka tas ir Baltkrievijas izvērsts hibrīduzbrukums Eiropai. Kā jūs vērtējat šo situāciju un ko plānojat iesākt?

Mēs redzam šo situāciju kā [Aleksandra] Lukašenko režīma uzbrukumu ne tikai pret mūsu valsti, lai, gan, protams, mēs jau daudzus gadus esam skaļi pauduši savu viedokli par tur notiekošo un ilgstoši esam uzņēmuši bēgļus no Baltkrievijas.

Pie mums ir diezgan liela baltkrievu diaspora, nevalstisko organizāciju, mediju pārstāvji, kuri visi strādā Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības labā. Un nav brīnums, ka mēs šajā ziņā esam diezgan aktīvi. Bet pēc 2020. gada augusta vēlēšanu farsa mēs, protams, kļuvām visskaļākie, jo bijām procesiem tuvu. Tā reaģēja arī visa Eiropa Savienība.

Tagad šis spiediens, kas ir ne tikai pie mūsu robežām, bet arī Polijas, ir veids, kā Lukašenko cenšas parādīt varas sviras un radīt satraucošu situāciju.

Bet ko jūs darīsiet?

Strādāsim. Investēsim robežu uzraudzībā. Mēs iesaistām arī Eiropas Savienību, sadarbojamies ar Poliju gan robežsardzes, gan valdības līmenī. Esam informējuši arī “Frontex” un saņēmuši arī palīdzību no viņiem.

Bet ir arī svarīgi saprast, ka tā nav tikai mūsu, bet visas Eiropas Savienības problēma, jo cilvēki, kuri klauvē pie mūsu robežām, centīsies nokļūt citās Eiropas Savienības valstīs. Šis spiediens ir jāmazina tik ātri, cik vien iespējams.

Jūsuprāt, ko Lietuva var darīt, lai mainītu Lukašenko režīmu?

Mēs nevaram mainīt režīmu, bet mēs varam piedāvāt patvērumu baltkrievu cilvēkiem, kuriem ir jāpamet valsts. Starp citu, atšķirībā no citiem bēgļiem, baltkrievi vienmēr saka: “Mums bija jāpamet valsts, bet mēs gribam atgriezties savā zemē tik ātri, cik vien iespējams.

Vēl viens drauds Lietuvai ir Astravjecas atomelektrostacija, kas uzbūvēta Baltkrievijas pusē netālu no Lietuvas robežas. Jūs esat ilgi cīnījušies par to, lai nobloķētu elektroenerģijas plūsmu no šīs stacijas Baltijas tirgū. Vai jums tas ir izdevies?

Tikmēr, kamēr mēs esam vienotā savienojumā, mēs to nevaram pilnībā apturēt, jo te joprojām būs tehniskā plūsma elektrība sistēmas darbināšanai kā tādai.

Bet mēs visi zinām, ka Astravjecas AES netika uzbūvēta saskaņā ar starptautiskajiem drošības standartiem, mēs esam dzirdējuši par vairākiem negadījumiem, kas elektrostacijā jau ir notikuši un par ko oficiāli neesam bijuši informēti.

Problēma ir tā, ka Lukašenko režīms ir valstī, kur nav likuma varas un ar kuru nav iespējams savstarpēji sadarboties. Tas, ko mēs vēlamies, ir nogriezt jebkādas komerciālas operācijas, ko varētu finansēt vai nu kāds mūsu valstī, vai Eiropas Savienībā.

Jo izskatās, ka Baltkrievijai ir ambīcijas būvēt otru spēkstacijas bloku, un mēs gribam kopā ar Eiropas Savienību un mūsu reģionālajiem partneriem, Poliju, būt droši, ka te nebūs nekādas komercijas.

Kā jūs vērtējat to, kā Latvija īsteno savu politiku un praksi enerģijas tirgū ar trešajām valstīm?

Mums par to ir diskusijas. Tā kā mums ir ļoti līdzīga sapratne par to, ka kopumā nevajadzētu finansēt projektu, kas mums visiem ir nedrošs, tas ir mūsu par enerģiju atbildīgo ministru un tīkla kompāniju uzdevums atrast veidu, kā nodrošināt, lai Baltijas valstīs nonāk tikai un vienīgi tehniskā enerģijas plūsma, kas nepieciešama, lai sabalansētu mūsu sistēmas.

Pilna intervija ar Lietuvas premjeri Ingrīdu Šimonīti angļu valodā:

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti