Rīta Panorāma

Aktieris Gundars Āboliņš lasa "Šveiku"

Rīta Panorāma

Iebraucējiem Īrijā pieprasīs negatīvu Covid-19 testu

Lietuvā piemin 1991. gada 13. janvāra notikumus

Lietuvā piemin neatkarības atgūšanas cīņā nogalinātos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Lietuvā notiek plaši piemiņas pasākumi, kas veltīti traģiskajiem 1991. gada 13. janvāra notikumiem galvaspilsētā Viļņā. Toreiz padomju karaspēka vienības ieņēma televīzijas torni un citas ēkas un centās apslāpēt valsts neatkarības centienus.

Covid-19 pandēmijas dēļ svētki šoreiz aizrit klusāk, jo plaša pulcēšanās ir liegta, tai skaitā pulcēšanās pie ugunskuriem. Taču notikumu piemiņas vietās gulst ziedi un vairāki objekti pilsētā ir izgaismoti Lietuvas nacionālā karoga krāsās.

Uz Viļņas katedrāles sienas mijas attēli ar tiem, kuri gājuši bojā janvāra notikumos. Atmiņās dalās tie, kuri savām acīm piedzīvojuši vardarbību.

"Man uzbruka pie galda, kad runāju pa tālruni. Mani aplaupīja, maku un dokumentus konfiscēja. Tad viņi mani aizveda šeit uz šo koridoru, teica, lai guļos zemē, iesista pa galvu, spārdījās, salauza žokli," stāstīja sporta žurnālists Vitauts Vitkus, kurš ievainots 1991. gada 13. janvārī.

Saskaņā ar tradīciju cilvēki visā Lietuvā no rīta tiek aicināti iedegt logos svecītes, pievienojoties akcijai “Atmiņa ir dzīva”. Savukārt Lietuvas sabiedriskajā televīzijā translēs iepriekš ierakstītu videoierakstu no Seima ēkas, kurā uzrunas teiks prezidents, Seima spīkere un citi vēsturisko notikumu liecinieki. Demonstrēs dažādas filmas un īpašu svētku koncertu.

Amatpersonas sola tradicionālos pasākumus sarīkot augustā, kad apritēs 30 gadi, kopš Padomju Savienībā cieta neveiksmi valsts apvērsuma mēģinājums un Lietuva atguva neatkarību.

Lietuva par valstiskās neatkarības atjaunošanu paziņoja 1990. gada 11. martā, bet nepilnu gadu vēlāk 13. janvārī, mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās.

No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm Viļņā pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vēl simtiem guva ievainojumus.

Tomēr valsts turpināja ceļu uz neatkarību. 

“Lietuvai bija jāveic vēsturiska misija, lai noraidītu šo maldināšanas un vardarbības doktrīnu. Lietuvā krita sarkanā melu impērija. Lietuvieši teica - mēs esam cilvēki un šī brīvā tauta būs sava nākotnes noteicēja. Neapbruņotie brīvības aizstāvji un viņu līderi noturējās. Šī bija mūsu uzvara Viļņas cīņā par daudzu tautu brīvību,” skaidroja bijušais Lietuvas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Vītauts Lansberģis.

Par godu janvāra notikumiem Lietuvā pasniegta gadskārtējā “Brīvības balva”, kas šogad piešķirta Baltkrievijas opozicionāriem un to saņēma opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti