Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis šo lēmumu skaidro ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un noziegumiem, kas pastrādāti pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, ziņo LRT.lt.
“Krievijas okupācijas spēku nežēlība ir pārkāpusi jebkādas civilizētās pasaules normas. Diemžēl tas, ko pasaule redz Bučā, varētu būt tikai sākums. Kad tiks atbrīvotas citas pilsētas, mēs varam ieraudzīt vēl šausmīgākus kara noziegumu piemērus," vēsta Landsberģis.
Vaicāts par iespēju slēgt sauszemes robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, kā to aicina darīt Ukraina, Landsberģis atbildēja, ka tas ir jautājums, par ko vajadzētu vienoties visas Eiropas Savienības vai vismaz reģionālā līmenī. Ukraina paudusi cerību, ka šādu lēmumu varētu pieņemt Polija un Baltijas valstis.
Landsberģis uzskata, ka šobrīd efektīvākās sankcijas pret Krieviju būtu lēmums nekavējoties atteikties no Krievijas naftas importa.
Ministrs arīdzan pavēstīja, ka Lietuvas vēstnieks Ukrainā atgriezīsies galvaspilsētā Kijivā, no kurienes nācies evakuēties pēc karadarbības sākuma.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pirmdien paziņoja, ka Latvija sašaurinās diplomātiskās attiecības ar Krieviju, bet par konkrētiem lēmumiem tiks paziņots pēc iekšēju procedūru pabeigšanas.
Ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku pastrādātos noziegumus Ukrainā, Latvija sašaurinās diplomātiskās attiecības ar Krievijas Federāciju. Par konkrētiem lēmumiem tiks paziņots pēc iekšēju procedūru pabeigšanas
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 4, 2022
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
