Savu vizīti Parīzē Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns ir uzsācis jau svētdienas vakarā, ieturot vakariņas ar Francijas ekonomikas ministru Emanuelu Makronu. Gan pie vakariņu galda, gan arī turpmākajās tikšanās ar Francijas finanšu un ārlietu ministru Osborna mērķis ir pārliecināt Francijas politiķus atbalstīt Lielbritānijas piedāvātās Eiropas reformas.
Lai gan jāsaka, ka nevienam joprojām nav skaidrs, ko tad īsti Eiropas Savienības uzbūvē Lielbritānija vēlas mainīt. Ir zināmi vien daži svarīgākie punkti. Proti, Apvienotā Karaliste gribētu, lai uz to neattiektos arvien ciešākas savienības princips. Tas paredz, ka Eiropas Savienības valstīm ir dažādās jomās pakāpeniski jāturpina integrācijas process, lai sadarbotos arvien tuvāk.
Londona vēlas samazināt sociālos pabalstus iebraucējiem no citām Eiropas dalībvalstīm. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons vairākkārt ir norādījis, ka citu valstu pilsoņiem, pirms prasīt pabalstus, vispirms būtu kāds laiks jāpastrādā, maksājot nodokļus. Līdztekus tam Lielbritānija mudina palielināt nacionālo parlamentu teikšanu Eiropas likumdošanas jautājumos, ļaujot bloķēt kādu topošo Eiropas normu, vairākiem parlamentiem apvienojoties. Ne mazāk svarīga ir arī ietekmīgā Londonas finanšu darījumu centra interešu aizstāvība.
Ir skaidrs, ka šo reformu ieviešana dzīvē nebūs vienkārša. Tādēļ, visticamāk, nāksies mainīt Eiropas Savienības pamatlīgumus, kas ir garš un smagnējs process un dažās valstīs var prasīt referendumu. Tomēr Eiropas Komisijā jau ir izveidota īpaša vienība, kas strādās ar Lielbritānijas reformu priekšlikumiem. To vada pieredzējis britu izcelsmes Briseles ierēdnis.
Tāpat kuluāros tiek lēsts, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ir neformāli solījis īpašu atbalstu Kamerona centieniem reformēt Eiropu un Lielbritānijas attiecības ar ES apmaiņā pret to, ka Londona neiebilst pret Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma izmantošanu Grieķijas pagaidu aizdevumam. Londonai tika piedāvātas arī īpašas garantijas, ka tai nebūs jāmaksā, ja Grieķija nespēs atdot savu parādu.
Pēdējo dienu informācija liecina, ka referendums par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienības sastāvā varētu notikt nākamā gada vasarā. lai gan konkrēts datums joprojām nav noteikts. Līdz tam laikam Kamerons cer vienoties ar pārējām valstīm par savām iecerētajām pārmaiņām, lai varētu vēlāk aicināt pilsoņus atbalstīt Apvienotās Karalistes palikšanu jau reformētajā blokā.
Savukārt Skotijas nacionālisti, kuri nesen zaudēja referendumā par Skotijas neatkarību, ar jaunu sparu ir sākuši apgalvot, ka gadījumā, ja Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, tiks rīkots vēl viens neatkarības referendums. Skotijas nacionālisti vēlas savas zemes palikšanu Eiropas Savienības sastāvā – tad jau kā neatkarīga valsts.
