Ar šīm mācībām noslēdzas gadu ilgs sagatavošanās process obligātā dienesta karavīriem, un to var uzskatīt par tādu kā eksāmenu lauka apstākļos. Tā kā Igaunijā nav tāda poligona kā Ādažos, šeit mācības notiek sadarbībā ar vietējām varas iestādēm, meža dienestu un privātajiem zemes īpašniekiem, par to saņemot arī kompensācijas.
Igaunijas bruņoto spēku galvenā štāba pārstāvis, virsleitnants Sīmo Sārs stāsta par to, kā izpaužas militāri civilā sadarbība. „Protams, mēs veicam savus militāros kaujas treniņus, taču mums ir arī militāri civilās sadarbības projekti. Piemēram, šo mācību laikā mēs Mostes pilsētā esam uzcēluši jaunu tiltu un, kā man teica šīs pašvaldības vadītājs, šis ir labākais tilts, kāds viņiem ir,” stāsta Sārs. „Tā kā mācības notiek ārpus centrālā apmācību rajona, mēs trenējamies ciematos, pilsētās, mēs skrienam pa cilvēku dārziem. Tāpēc ir svarīgi uzturēt labas attiecības ar pašvaldībām un vietējiem iedzīvotājiem,” norāda Sārs.
Vidēji mācībās piedalās 3000, šogad nedaudz vairāk kā 5000 cilvēku. Jau vairākus gadus šajās mācībās piedalās arī Latvijas bruņoto spēku vienības. Ja sākotnēji tās galvenokārt bija Zemessardze, tad tagad tie ir profesionālie „Baltbat” kareivji. Lielāko daļu tehnikas nodrošina sabiedrotie no Nīderlandes, taču kopumā mācībās iesaistītas 11 valstis, ieskaitot poļus, lietuviešus un amerikāņus.
ASV, Lielbritānija un Polija, piemēram, nodrošina atbalstu no gaisa. Kā norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Graube, starptautiskā sadarbība ir kļuvusi īpaši aktuāla pēc notikumiem Ukrainā.
„Ja patiešām kādreiz būs kādas problēmas, tās noteikti aptvers visas Baltijas valstis, un mums ir jābūt vienotiem, un mums tam ir jāgatavojas. Katrā jomā ir savi uzdevumi – ekonomikā savi, politikā – savi. Arī man kā bruņoto spēku komandierim ir savi uzdevumi,” klāsta Graube.
„Mums ir jābūt spējīgiem šādās krīzes situācijās kopā strādāt – gan procesuāli, gan štābos. Varbūt vissvarīgākais ir tas, ka viņi viens otru pazīst un iepazīst personīgā līmenī. Caur draudzību nāk uzticamība un profesionālā spēja sadarboties. Mums ir arī ļoti svarīgi, lai uz Baltijas zemes būtu arvien vairāk un vairāk arī mūsu alianses partneru. Vienotības rādīšana arī ir visspēcīgākais atturēšanas spēks – nevis tikai politiskā līmenī ar paziņojumiem, bet arī praktiski ar vienībām uz zemes,” Graube skaidro mācību nozīmi.
Pašas mācības norisinās vairākas fāzēs, un iepriekšējās dienās vienības jau ir ieņēmušas pozīcijas, lai šodien un turpmāko piecu dienu laikā veiktu uzdoto uzdevumu.
„Galvenie mācību mērķi mums ir izvirzīties no starpobjektiem uz galvenajiem objektiem, ieņemt tos un noturēt. Pretinieks šī uzdevuma laikā ir Igaunijas bruņotie spēki, kas veiks pretuzbrukuma uzdevumus un centīsies kavēt mūsu tālāko virzību,” stāsta majors Anrijs Ozols.
Apciemojot Latvijas kontingenta karavīrus, kuri mežā jau vairākas dienas bija ieņēmuši pozīcijas, ģenerālleitnants Graube atzinīgi novērtēja sagatavošanos un mūsu karavīriem vēlēja veiksmi mācībās. Pašlaik Igaunijas dienvidaustrumos ir silts un saulains jeb, kā norāda bruņoto spēku komandieris – īsts karavīru laiks.
