Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas balsojuma rezultāts ceturtdien bija negaidīts. Premjera Deivida Kamerona aicinājums dod „stingru atbildi” par ķīmisko ieroču uzbrukumu, par kuru viņš vaino Sīrijas režīmu, tika noraidīts vien ar 13 balsu pārsvaru. Pret balsoja ne tikai opozīcijā esoši leiboristi, bet arī 30 deputāti no paša Kamerona vadītajiem konservatīvajiem un 9 no koalīcijā esošajiem liberāldemokrātiem.
Lielbritānijas premjers norādījis, ka turpinās aicināt uz „spēcīgu atbildi” par uzbrukumiem, tomēr atzina, ka parlaments nepārprotami „nevēlas britu armijas darbību” Sīrijā, un viņš šo izvēli respektēs. Notikušais tomēr izraisījis asu vārdu apmaiņu koalīcijas iekšienē.
Izglītības ministrs Maikls Gouvs no konservatīvajiem pēc balsojuma savus partijas biedrus un liberāldemokrātus, kas balsoja pret, nosaucis par „apkaunojumu” un viņu nācies nomierināt. To telekanālam „Sky News” atklājis deputāts no Skotu Nacionālās partijas Anguss Robertsons. Bet tabloīda „The Sun” politikas korespondents Kreigs Vudhauss tviterī paziņoja, ka avots opozīcijas leiboristos situāciju raksturo kā „šoku”, un ka neviens neesot vēlējies, lai tāds būtu balsojuma rezultāts.
Bet leiboristu līderis Eds Milibands paziņoja, ka valdībai ir citi veidi, kā palīdzēt Sīrijas iedzīvotājiem, tostarp jāstiprina humānie un diplomātiskie centieni, lai izdarītu spiedienu uz Bašaru al Asadu.
Pret balsojušie starp argumentiem min uzskatu, ka uzbrukums būtu sasteigts, ka tas situāciju var tikai pasliktināt. Bet tiek pieminēts arī Irākas karš, kurā Lielbritānija iesaistījās pirms desmit gadiem, bet tas izvērtās ilgāks, nekā gaidīts, turklāt apgalvojumi par masu iznīcināšanas ieročiem izrādījās nepatiesi.
Atklāts ir jautājums, vai Lielbritānijas lēmums atstās ietekmi uz tradicionāli ciešajām attiecībām ar ASV. Bet Vašingtona paziņojusi, ka Londonas lēmumu respektē un turpinās centienus izveidot starptautisku koalīciju.
Arī Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka „katra valsts var brīvi izvēlēties vai tā piedalīsies šādā operācijā, vai nē”, bet Parīzes nostāja paliek nemainīga. Intervijā laikrakstam „LeMonde” viņš norādīja, ka „Francija vēlas stingru un samērīgu rīcību pret Damaskas režīmu.” Olands uzsvēra, ka tiek apsvērtas visas iespējas. Viņš neizslēdza, ka militārs uzbrukums varētu notikt jau tuvākajās dienās - pirms trešdienas, kad par Sīriju gatavojas debatēt Francijas parlaments.
Tikmēr Maskava atzinīgi vērtē Lielbritānijas balsojumu, paziņojot, ka tas atspoguļo to, ka „vairums britu un eiropiešu” saprot šāda scenārija draudus. Krievijas prezidenta padomnieks ārpolitikā Jurijs Ušakovs arī brīdināja, ka uzbrukums bez ANO Drošības padomes atbalsta „radīs milzu kaitējumu sistēmai, kas balstīta uz Apvienoto Nāciju centrālo lomu”, un līdz ar to visai pasaules kārtībai.
