Līdz ar Igaunijas iestāšanos eirozonā un tagad Latvijas centieniem pievienoties vienotās valūtas grupai, interese par eiro mostas arī tuvākajos kaimiņos, savās slejās secina angliski rakstošais, ietekmīgais izdevums „The Guardian”.
Pirms pāris dienām Lietuvas valdība paziņojusi, ka izveidotas darba grupas, kuru mērķis būs izstrādāt stratēģiju eiro ieviešanai. Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs jau paziņojis, ka Lietuva eirozonai varētu pievienoties tūlīt pēc Latvijas - 2015. gadā. Lietuva savulaik bija viens no tā sauktajiem agrīnajiem putniem, kas kopā ar Igauniju un Slovēniju eirozonai centās pievienoties jau 2007. gadā, īsi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Bet no visām trim tas izdevās tikai Slovēnijai, Igaunijai pēc četriem gadiem, bet Lietuva paguvusi pārdzīvot dažādus grūtību līkločus un aizslīdēt gluži tālu no eirozonai svarīgajiem Māstrihtas kritērijiem, tagad tā ir atpakaļ ar jaunu apņemšanos.
Debates par to, ka vajadzētu pievienoties eirozonai, arvien skaļākas kļūst arī līdz šim visai atturīgajā Polijā. Polija bija viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas krīzes smagajos laikos nepiedzīvoja ekonomikas lejupslīdi, un tobrīd Polijai eiro jautājums nebūt nebija svarīgs. Taču, kā lēš eksperti, tagad Polijas labējā valdība ar visiem spēkiem cenšas tuvināties Eiropas Savienībai un nostiprināties kā reģiona līdere. Lai to izdarītu, būtu jāizvairās no iespējas palikt otrajā, mazāk ietekmīgajā ārpus eirozonas valstu grupā, kas nozīmētu daudzos lēmumos nepiedalīties.
Vēl nesen būdams vizītē Rīgā Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Šikorskis sacīja, ka Polija cītīgi vēros Latvijas pievienošanos eirozonai un ar skaudību skatās uz to, ka Latvija jau ir izpildījusi ekonomiskos kritērijus. Šikorskis norādīja, ka Polija vēl nav gatava eiro, jo ir nepieciešams mainīt konstitūciju un izpildīt kritērijus, taču Latvijas iestāšanās eiro zonā būs svarīgs rādītājs un arguments publiskajās debatēs Polijā.
Līdzīgu viedokli ārlietu ministram nesen pauda arī Polijas prezidents Broņislavs Komarovskis. Prezidents norādīja, ka Polija koncentrēs visus spēkus uz to, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus un iestāšanos izlems pēc 2015. gada parlamenta vēlēšanām. Tomēr arvien atturīga attieksme saglabājas citās valstīs, piemēram, Polijas kaimiņienē Čehijā, kur vairākkārt par to runāts, tomēr galu galā pārlikts iespējamais pievienošanās datums. Premjerministrs Petrs Nečass ir paziņojis, ka viņa valdības laikā, kas ilgs līdz 2014. gadam, Čehija par pievienošanos eiro nelems, un tas, kā saka eksperti, nozīmē, ka Čehijas vismaz vēl tuvākos četrus gadus eirozonā nebūs.
