Jau tūlīt pēc tam, kad bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes analītiķis Eduards Snoudens nopludināja informāciju par slepenām ASV izlūkošanas programmām, kļuva zināms, ka līdzīgu ziņu publiskošana turpināsies. Šoreiz amerikāņu laikraksts Washington Post publicējis ziņas par specdienestu veiktajām operācijām virtuālajā telpā.
Kā liecina laikraksta rīcībā nonākušie dokumenti par izlūkošanas dienestu budžetiem, 2011.gadā vien Savienotās Valstis veikušas 231 šādu kiberoperāciju dažādās pasaules valstīs. Operāciju, kurām dots kodētais nosaukums GENIE, mērķis ir ielauzties ārvalstu datorsistēmās un pakļaut tās slepenai ASV kontrolei. Ar 652 miljonu dolāru vērtās programmas palīdzību vairākos desmitos tūkstošos datoru, maršrutētāju un ugunsmūru ievietotas īpašas programmas jeb implanti, un nākotnē šos skaitļus esot bijis plānots palielināt līdz miljoniem. Publiskotie dokumenti pierāda, ka uzbrukumi datortīkliem ir bijuši daudz plašāki, nekā iepriekš domāts. Taču ASV prezidenta administrācija šādas operācijas uzskata par īpaši slepenām, vai pat atsakās tās atzīt.
Kā norāda The Washington Post, šādu agresīvo operāciju apmēri norādot uz izmaiņām politikā, kura, kā tika uzskatīts līdz šim, ievēro starptautiskās normas un aizsargā no uzbrukumiem kibertelpā.
Laikraksta aptaujātie eksperti atzīst, ka kiberoperācijas var kļūt par ļoti nozīmīgu ieroci, lai ierobežotu vai iebiedētu ASV ienaidniekus.
To apliecina arī fakts, ka gandrīz trīs ceturtdaļas no visiem kiberuzbrukumiem vērstas pret Irānu, Krieviju, Ķīnu un Ziemeļkoreju. Arī pagājušā gada prezidenta rīkojumā norādīts, ka kiberoperāciju mērķis ir manipulēt, traucēt vai iznīcināt informāciju datoros vai datortīklos, kas sākotnējā stadijā var aizkavēt kādu programmu izstrādi. Kā piemērs tiek minēts 2009. gadā ASV un Izraēlas veiktais kiberuzbrukums Irānai, kas apturēja un pat iznīcināja daudzas Irānas centrifūgas, ko izmanto radioaktīvā urāna bagātināšanai.
Kā laikrakstam paskaidrojuši nacionālās aizsardzības aģentūras pārstāvji, šādu datorvīrusu un programmu galvenais mērķis ir novērst draudus Savienotajām Valstīm, kamēr, piemēram, Ķīnas galvenais mērķis ir nodarboties ar ekonomisko spiegošanu.
Washington Post publicētā informācija arī sniedz ieskatu ASV specdienestu budžetā. Tiek ziņots, ka Centrālās izlūkošanas pārvalde, Nacionālās Drošības aģentūra un vēl 14 aģentūras pagājušajā gadā saņēmušas 55 miljardus dolāru, bet kopumā pēc 2001. gada 11. septembra izlūkdienesti ir saņēmuši vairāk nekā 500 miljardus dolāru. Tas nozīmē, ka amerikāņu specdienestu finansējums pašlaik ir lielāks nekā Aukstā kara gados. Izlūkdienestu vadība gan norāda, ka mūsdienu pasaule ir kļuvusi ļoti nestabila, vienlaicīgi norādot, ka izlūkošanai pieejamais finansējums nepārsniedz pat 1% no ASV iekšzemes kopprodukta.
