Simferopoles nomalē pie kādas mošejas, pieminot 70.gadadienu kopš Krimas tatāru deportācijām, kad pārsvarā uz Vidusāziju tika izsūtīti teju visi pussalas tatāri, bija sapulcējušies 30 tūkstoši cilvēki. Šāds skaits norādīs piemiņas pasākumā pieņemtajā rezolūcijā, kuras teksts publicēts Krimas tatāru tautas padomes Medžlisa interneta mājas lapā.
Rezolūcijā arī teikts, ka ar to tiek paziņots „par Krimas tatāru tautas neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām savā vēsturiskajā teritorijā - Krimā,” un pieprasīts Krimas Republikai piešķirt nacionāli-teritoriālās autonomijas statusu. Kā tūlītēji pasākumi pussalas tatāru tiesību atjaunošanai minēti vēsturisko nosaukumu atjaunošana, kas tika mainīti gados pēc masu izsūtīšanām, kā arī tādu likumu pieņemšana, kas Krimas tatāriem garantē reālu pārstāvniecību likumdošanas un izpildvaras institūcijās.
Rezolūcijā arī pieprasīts nekavējoties pārtraukt diskrimināciju un vēršanos pret tatāriem politisku, nacionālu un reliģiozu motīvu dēļ. Pavasarī notiekot pussalas pievienošanas Krievijai procesam, Krimas tatāri iestājās par tās palikšanu vienotas Ukrainas sastāvā, un kopš aneksijas sūdzējušies par represijām pret kopienu.
Vietējās varasiestādes bija aizliegušas masu mītiņu rīkošanu, to pamatojot ar bažām par drošību. Piemiņas pasākumus un gājienus pavadīja gan milicijas specuzdevumu vienība OMON, gan virs cilvēku galvām lidinājās armijas helikopteri, tomēr par incidentiem netiek ziņots, un pasākumi noritējuši miermīlīgi. Aptuveni tūkstotis cilvēku svētdien sapulcējušies uz demonstrāciju arī Kijevas centrā, lai masu izsūtīšanas gadadienā paustu atbalstu Krimas tatāriem.
Tikmēr Ukrainas austrumos Harkovā un Doņeckā svētdien notika prokrievisko aktīvistu mītiņi. Kā ziņo ukraiņu medijs korrespondent.net, tajos izskanējis aicinājums boikotēt 25.maijā paredzētās Ukrainas prezidenta vēlēšanas. Harkovā separātistu kustības „Dienvidi-Austrumi” pārstāvis Jurijs Apuhtins arī kritizēja šajā pilsētā vakar notikušo Ukrainas politisko partiju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju apaļā galda sarunu otro kārtu. Viņš paziņojis, ka sarunās nepiedalītos, pat ja tiktu aicināts. Savukārt Doņeckā protestētāji pieprasīja atvērt robežu ar Krieviju un pastiprināt sadarbību ar tā dēvēto pašpasludināto „Luganskas tautas republiku”.
