Krimas statusa maiņu neatzīst vairāk nekā puse ANO valstu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 1 mēneša.

Krimas statusa maiņu nav atzinusi vairāk nekā puse ANO dalībvalstu. Krievija gan paudusi viedokli, ka pieņemtā rezolūcija ir neproduktīva un nekādi neveicina krīzes atrisināšanu Ukrainā. Vienlaicīgi ar paziņojumu klajā nācis arī bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, kurš aicinājis sarīkot referendumus par visu Ukrainas reģionu turpmāko statusu. Savukārt Ukrainas vadība ir pārliecināta, ka šādi Krievija mēģina apdraudēt 25.maijā plānotās Ukrainas prezidenta vēlēšanas.

 

Ukrainas valdības sagatavotā rezolūcija par Krimā notikušā referenduma rezultātu un Krimas autonomijas statusa maiņas neatzīšanu ir simbolisks solis, kas atspoguļo pasaules valstu attieksmi pret notikumiem Ukrainā un Krimā. Ceturtdien notikušajā balsojumā simt ANO dalībvalstis referendumu atzinušas par nelikumīgu, paužot atbalstu Ukrainas suverenitātei, politiskajai neatkarībai, vienotībai un teritoriālajai nedalāmībai starptautiski atzītajās robežās. Vienlaicīgi ANO Ģenerālā asambleja aicinājusi visas dalībvalstis atturēties no darbībām, kas apdraudētu Ukrainas valstiskumu, kā arī rosinājusi visas konfliktā iesaistītās puses nekavējoties sākt krīzes atrisināšanu mierīgā ceļā, izrādīt savaldību un nepieņemt vienpersoniskus lēmumus, kas var palielināt saspīlējumu. Tāpat ANO atzinīgi novērtē Apvienoto Nāciju, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un citu starptautisko un reģionālo organizāciju centienus sniegt palīdzību Ukrainai, aizsargājot visus tās pilsoņus, tostarp minoritātes.

Pret šo rezolūciju balsojušas 11 ANO dalībvalstis, bet 58 balsojumā atturējušās. Līdz ar to nav piepildījies vairāku ekspertu iepriekš izteiktais viedoklis, ka rezolūcijas pretinieku un nebalsojušo valstu skaits varētu pārsniegt rezolūcijas atbalstītāju skaitu. Kā paziņojusi Krievija, šāda ANO rezolūcija ir kontrproduktīva un tā tikai lieki sarežģī Ukrainas iekšpolitiskās krīzes atrisināšanu. Starptautiskā sabiedrība tiek aicināta respektēt Krimas iedzīvotāju pausto viedokli, jo tā noliegšana ir bezjēdzīga. Tāpat Krievijas paziņojumā norādīts, ka Ukrainas jaunā vara kopā ar saviem Rietumu aizstāvjiem cenšas izkropļot faktus un ar visas aukstā kara laika propagandas palīdzību cenšas aizēnot dziļo Ukrainas iekšpolitisko krīzi, vienlaicīgi noveļot visu atbildību uz Krieviju. Kā jau bija gaidāms, Krievija arī uzskata, ka lielais nebalsojušo un atturējušos valstu skaits tikai apliecina to, ka par Ukrainā notiekošo nav panākts vienāds viedoklis, turklāt pret daudzām valstīm tiekot izdarīts nepieņemams ekonomiskais spiediens un politiskā šantāža.

Tikmēr piektdien ar paziņojumu ukraiņu tautai klajā nācis arī bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Viņš aicinājis neļauties politisko viltvāržu mēģinājumiem izmantot tautu saviem mērķiem, tāpēc rosina katrā no Ukrainas reģioniem sarīkot referendumu par statusu Ukrainas sastāvā. Pēdējos mēnešus Ukrainā notiekošo Janukovičs nosaucis par bruņotu valsts apvērsumu, ko īstenojusi opozīcija ar teroristisku grupējumu un pilnīgu Rietumvalstu atbalstu. Bijušais prezidents norāda, ka tikai visas tautas referendums, nevis 25.maijā gaidāmās prezidenta vēlēšanas spēs stabilizēt politisko situāciju valstī. Vienlaicīgi Janukovičs vērsies pie Reģionu partijas ar aicinājumu atbrīvot viņu no partijas goda priekšsēdētāja amata un izslēgt viņu no partijas rindām.

Kā norāda vairāki ukraiņu preses izdevumi, šādos Janukoviča aicinājumos var ieklausīties Ukrainas dienvidaustrumu reģionu pārstāvji. Kā paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Andrejs Parubijs, Krievijas galvenais mērķis ir traucēt 25.maija prezidenta vēlēšanu norisei. Pēc viņa vārdiem, Krievija mēģina izprovocēt konfliktus un nodemonstrēt, ka prokrieviskajiem spēkiem ir pilnīgs atbalsts Ukrainas dienvidaustrumos, kas ļautu šajā reģionā ievest Krievijas karaspēka vienības.

Šādām bažām noteikti ir pamats. Kā ziņo militāri politisko pētījumu centra vadītājs Dmitrijs Timčuks, Krievijas un Ukrainas robežas tuvumā turpinās krievu armijas spēku koncentrēšanās. Pēc viņa aprēķiniem pēdējo nedēļu laikā pierobežas tuvumā izvietoto Krievijas karavīru skaits ir sasniedzis aptuveni 100 tūkstošus. Amerikas Savienotās Valstis jau paziņojušas, ka rūpīgi seko krievu armijas aktivitātēm, paužot pārliecību, ka darbības saistītas ar plānotajām mācībām, nevis Ukrainas robežas šķērsošanu. Kā norādījis Pentagona pārstāvis kontradmirālis Džons Kērbijs, Vašingtonai nav pamata neticēt Krievijas apgalvojumiem par pašlaik notiekošajām militārajām mācībām. Kērbijs gan atzinis, ka arī šādas mācības nekādā veidā neveicina stabilitāti šajā Eiropas daļā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti