Militārais eksperts Oļegs Ždanovs norādīja, ka šī tilta iznīcināšana vai sabojāšana ir viens no galvenajiem uzdevumiem, lai turpinātu ienaidnieka izdzīšanu no Dņepras labā krasta un tālāk arī no Hersonas.
Nespēja izmantot šo tiltu ievērojami apgrūtinās pretinieka loģistiku, neļaujot viņiem pārvietot savus grupējumus Hersonas apkārtnē.
Ždanovs arī pieļāvis – ja tilts ir iznīcināts vai nav lietojams, tad ir sagaidāms, ka tuvākajās dienās Krievija varētu dot atbildes triecienus, ar raķetēm apšaudot civilos objektus.
Analītiķi no amerikāņu Kara izpētes institūta, kuru pēdējā laikā gandrīz katru dienu piesauc ukraiņu mediji, pieļāvuši, ka Krievijas mērķis ir sagrābt pēc iespējas lielākas Ukrainas teritorijas pirms septembra sākumā plānotajiem pseidoreferendumiem un jau ieņemto teritoriju aneksijas. Pašpasludinātās Doneckas tautas republikas tā dēvētais informācijas ministrs Daniils Bessonovs ir izteicies, ka visu Doneckas apgabalu esot cerības ieņemt līdz augusta beigām. Kā uzskata Kara izpētes institūta pārstāvji, šādi termiņi mākslīgi tiek izvirzīti, lai uzturētu ātrās aneksijas prasības, taču krievu karaspēkam šajā laikā diezin vai izdošoties okupēt ievērojamas papildu teritorijas.
Tikmēr Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks ir izteicies, ka Krievijas sagrābto teritoriju deokupācijai ir nepieciešams pēc iespējas vairāk ieroču un tie ir jāsaņem nepārtraukti.
Ja ieroči tiks saņemti lielākā apjomā, arī atbrīvošanas operācija izskatīsies vērienīgāka un būs iespējams vienlaikus atbrīvot nevis vienu, bet 10 apdzīvotās vietas.
Kā ir paziņojis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, Savienotās Valstis jau drīzumā nodos ukrainai vēl četras augstās mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas HIMARS. Tāpat ASV Aizsardzības ministrija norādīja, ka, lai arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins Irānā runāja par bezpilota lidaparātu iespējamo iegādi, nekas pašlaik neliecinot, ka šādi lidaprāti tiešām ir nopirkti. Taču vēlme to darīt apstiprina Krievijas gatavību turpināt karu.
Vakar par maksātnespēju paziņojusi Ukrainas gāzes kompānija "Naftogaz", kas nav spējusi nokārtot savas parādsaistības par savām obligācijām. 26. jūlijs bija pēdējā tā dēvētā atlaižu perioda diena, līdz kurai bija iespējams maksājumus veikt, jo iepriekš eiroobligāciju īpašnieki bija atteikušies pagarināt parādu izmaksas termiņu uz diviem gadiem. Kompānijai bija līdz otrdienai jāsamaksā 33 miljoni dolāru, kā arī 45 miljoni dolāru procentos. Pati kompānija gan apgalvoja, ka tās kontos nepieciešamā naudas summa ir, taču tās izmaksa ir jāsaskaņo ar Ministru kabinetu. Valdība ir uzdevusi uzņēmumam nekavējoties atsākt sarunas ar investoriem par parādu restrukturizāciju.
"Naftogaz" brīdināja, ka uzņēmums faktiski ir zaudējis pieeju starptautiskajam kapitāla tirgum, jo valdība faktiski ir uzņēmusies pilnu atbildību par līdzekļu piesaisti dabasgāzes iegādei nākamajai apkures sezonai. Šeit jāpiebilst, ka Ukrainas valdības atteikums atļaut parādu izmaksu ir saistīts ar neizpratni par to, kāpēc laikā, kad Ukrainas valsts parāda izmaksas ir iesaldētas, privātie investori turpina saņemt naudu, un tas radot satraukumu arī valsts lielākajiem kreditoriem.
Jebkurā gadījumā tiek prognozēts, ka "Naftogaz" defolts var novest pie ķēdes reakcijas Ukrainas ekonomikā.
Tikmēr aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo, ka Krievija turpinās spiedienu uz Eiropas Savienību, lai piespiestu bloka valstu līderus pārskatīt pret Krieviju ieviestās sankcijas un savu atbalstu Ukrainai. "Bloomberg" avoti norādīja, ka Krievija un tās gāzes kompānija "Gazprom" meklē iemeslus, lai vēl vairāk mazinātu gāzes plūsmu pa gāzesvadu "Nord Stream 1" un pašlaik tie ir vairs tikai 20% no plānotās jaudas.
Kā norādīja "Bloomberg", Krievija ir gatava atteikties no desmitiem miljardiem eiro lieliem eksporta ienākumiem, lai sasniegtu savus ģeopolitiskos mērķus.
Viens no avotiem uzskata, ka "Gazprom" ir izanalizējis sekas, kādas būs pēc piegāžu pārtraukšanas 2023. gadā un ir atradis variantus, kā ierobežot finansiālos zaudējumus, palielinot ieņēmumus šajā gadā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
