Viņš klāstīja, ka Krievijas karaspēka izvietošanu Krimā paredz līgums, kurš ir spēkā līdz 2017.gadam, un nesen līguma darbības termiņš pagarināts vēl uz 25 gadiem, turklāt tas paredz arī iespēju palielināt Krievijas armijas kontingentu Krimā. „Krievijas armijas daļu bāzēšanās Krimā balstās uz Maskavas un Kijevas līgumu, tāpēc pieprasīt, lai mēs pamestu Krimu, būtu Ukrainas likumdošanas pārkāpums,” pauda pētnieks.
„Pieprasīt izvest Krievijas karaspēku no Krimas ir tāpat kā pieprasīt izvest ASV karaspēka daļas no Eiropas vai Dienvidkorejas,” sacīja Korotčenko.
Viņš uzsvēra, ka Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu teritorijā Krievijas armijas daļas nav iegājušas. Savukārt Krievijas militārā iejaukšanās iespējama, ja Ukrainas spēka struktūras vai nelegāli bruņoti grupējumi vērsīsies pret civiliedzīvotājiem, un tam neesot nepieciešams ANO Drošības padomes mandāts, apgalvoja Korotčenko.
Viņš gan uzsvēra, ka tas ir mazticams un nevēlams scenārijs.
Pētnieks arī skeptiski vērtēja Ukrainas armijas kaujas gatavību, stāstot, ka armijas daļās ir zema motivācija, slikts tehniskais nodrošinājums.
Spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču. Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju.
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodīja Krievijas agresiju, tiek apsvērtas iespējas arī ieviest sankcijas.
