Rīta Panorāma

"Supernovas" pusfinālists – Raum ar dziesmu "Fake Love"

Rīta Panorāma

Peru turpinās plaši protesti pret valdību

Krievijas armija turpina Ukrainas pilsētu apšaudes

Krievijas apšaudēs svētdien vissmagāk cietusi Hersona un Harkiva

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Krievijas armija turpina Ukrainas pilsētu apšaudes, un svētdien vissmagāk cieta Hersona. Naktī par postījumiem tika ziņots no Harkivas. Turpinās diskusijas par arvien jauna bruņojuma piegādi Ukrainai.

Krievija turpina triecienus pa Ukrainas pilsētām

Hersonas apgabala administrācija informē, ka apšaudes no daudzlādiņu reaktīvajām iekārtām sākās iepriekšējā naktī un turpinājās visu dienu. Izpostītas dzīvojamās un administratīvās ēkas, slimnīca, autoosta, pasta nodaļa un elektropārvades līnijas. Gājuši bojā trīs, bet ievainoti pieci cilvēki.

Tikmēr Harkivā Krievijas karaspēka raidīta raķete S-300 svētdienas vakarā trāpīja četrstāvu dzīvojamai ēkai. Tā daļēji sagrauta, un dzīvību zaudēja gados veca sieviete.

Apšaudes turpinājās arī pie frontes līnijas. Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informē, ka svētdien bijuši vismaz 24 triecieni, kuros izmantotas raķešu palaišanas sistēmas. Visvairāk cietušas apdzīvotas vietas pie  saskares līnijas. Starp civiliedzīvotājiem ir ievainotie un mirušie.

Ienaidnieks arī turpina uzbrukuma operācijas Limanas, Bahmutas, Avdijivkas un Novopavlovskas virzienos. Citos virzienos okupanti aizsargājas iepriekš ieņemtajās pozīcijās. 

Ieroču piegāde Ukrainai

Kā ir izteicies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Krievija ir ieinteresēta paildzināt karu. Tā vien šķiet, ka pašlaik tas Maskavai arī izdodas. Kā norādīja pēdējā laikā ļoti bieži citētā ASV domnīca "Kara izpētes institūts", tad viens no iemesliem, kāpēc aktīvā karadarbība ir nedaudz pieklususi, ir tieši rietumvalstu kavēšanās piegādāt Ukrainai nepieciešamo bruņojumu. Tā kā Krievijas ieņemto teritoriju atkarošanai ir nepieciešami arvien modernāki un tālākas darbības rādiusa ieroči, pašlaik Krievijas spēkiem atsevišķos frontes posmos pat izdodas gūt virsroku.

Pēc tam, kad vairākas rietumvalstis vienojās piegādāt Ukrainai ilgi prasītos tankus, Ukrainas prezidents Zelenskis norādījis, ka situācija valstī joprojām ir ļoti smaga un sabiedrotajiem būtu jādomā par militāro piegāžu paātrināšanu, turklāt jādomā par aizvien jauniem bruņojuma veidiem. Viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir iznīcinātāju piešķiršana Kijivai. Kā norādījis Zelenskis, līdzīgi kā tanku gadījumā, arī iznīcinātāju piegādēm rietumvalstis varētu izveidot koalīciju. Tāpēc Kijiva jau ir aicinājusi piegādāt tai amerikāņu iznīcinātājus F-16 un arī F-35, "Eurofighters", "Tornado", Francijā ražotos "Rafales" un zviedru "Gripen" iznīcinātājus.

Kā nedēļas nogalē ziņoja izdevums "Politico", ASV aizsardzības ministrijā pieaug atbalsts iznīcinātāju F-16 piegādēm Ukrainai. Avots, kas ir informēts par sarunām starp Kijivu un Vašingtonu, sacīja, ka varētu paiet vairākas nedēļas, līdz ASV pieņemtu lēmumu piegādāt F-16 Ukrainai un atļaut citām valstīm reeksportēt F-16 uz Ukrainu.

Arī šajā jautājumā jau ir manāmi atšķirīgi viedokļi ar Vāciju. Sarežģīts iepriekš bija arī Vācijas valdības lēmums nosūtīt Ukrainai "Leopard" tankus. Tagad Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir izteicies, ka par iznīcinātāju nosūtīšanu Ukrainai nevar būt ne runas. Intervijā izdevumam "Tagesspiegel" Šolcs uzsvēris, ka runāt par jaunām piegādēm ir vieglprātīgi, atgādinot, ka NATO nekaro ar Krieviju un Vācija nepieļaus šādu eskalācija. Šolcs arī uzskata, ka ar Krieviju ir jāturpina runāt. Lai arī nav šaubu, ka karš Ukrainā ir absolūti nepieņemams, situāciju atrisinās tikai Krievijas spēka aiziešana no okupētajām Ukrainas teritorijām.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti