Ja neierašanās uz 9. maija svinībām citus gadus lielākoties bijis politiski jūtīgs jautājums vien Baltijā, tad šogad saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā situācija ir būtiski mainījusies. Turklāt tas noticis īpaši simboliskā gadā – Otrā pasaules kara beigu apaļajā 70. gadadienā.
Baltijas valstu un Polijas prezidentiem, kuri noraidījuši ielūgumu uz 9. maija parādi Sarkanajā laukumā, pievienojušies tādi Eiropas politikas smagsvari kā Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons un Vācijas kanclere Angela Merkele, un viss liecina, ka to ignorēs arī ES augstākās amatpersonas.
Krievijas sūtnis ES Vladimirs Čižovs par to izteicis atklātu neapmierinātību, paužot savu uzskatu par to, ka ap atceres datumu sacelta nepiedienīga politiskā kampaņa. Viņaprāt, tas aizskarot gan Otrā pasaules karā kritušos padomju karavīrus un arī citu valstu karavīrus, kuri cīnījušies pret fašismu.
ES Padomes prezidents Donalds Tusks gan norādījis, ka militārās parādes vērošana plecu pie pleca ar mūsdienu agresoru laikā, kad tas pielieto ieročus pret civiliedzīvotājiem Ukrainas austrumos, viņam, maigi sakot, būtu pārāk nepieņemama.
Krievija gatavojas vēl nepieredzēti vērienīgām 9. maija svinībām. Militārā parāde šogad notiks ne vien Sarkanajā laukumā, bet kopumā 28 Krievijas pilsētās, piedaloties gandrīz 80 000 cilvēku un 2000 bruņutehnikas vienību.
Krievijas valdība arī izmaksās aptuveni 110 eiro lielu vienreizēju pabalstu kara veterāniem un sniegs iespēju braukt sabiedriskajā transportā svētku nedēļā bez maksas.
Lai vērotu parādi Sarkanajā laukumā, gan būs nepieciešams ielūgums un, kā liecina laikrakstam “Kommersant” pieejamā informācija, katram Krievijas reģionam, izņemot Maskavu, atvēlēts tikai pa vienam ielūgumam veterāniem.
