Krievija un Baltkrievija saskaņojušas 90% no integrācijas programmas

Krievija un Baltkrievija ir saskaņojušas aptuveni 90 procentus no abu valstu integrācijas programmas. Par to paziņojis Krievijas ekonomiskās attīstības ministrs, norādot, ka turpmākās sarunas jau noritēs premjerministru līmenī. Krievijas puse atkārtoti uzsvērusi, ka mērķis ir padziļināt sadarbību dažādās rūpniecības sfērās, veicinot arī dienestu integrāciju. Taču Baltkrievijas pusē joprojām valda bažas, ka padziļināta integrācija varētu nozīmēt arī suverenitātes zaudēšanu.

Krievija un Baltkrievija saskaņojušas 90% no integrācijas programmasUģis Lībietis

    Pagājušā gada decembrī Krievijas un Baltkrievijas prezidenti Vladimirs Putins un Aleksandrs Lukašenko izlēma izveidot starpvaldību darba grupu, kuras mērķis būtu pastiprināt abu valstu integrāciju, pārskatot 1999. gadā noslēgto vienošanos par savienotās valsts izveidi. Šāda turpmākā integrācija veicinātu arī abu valstu finansiālo sadarbību. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs, piemēram, norādījis, ka tikai pēc konkrētas vienošanās panākšanas būs iespējams lemt par to, vai izmaksāt Baltkrievijai vairāku miljardu dolāru lielu kompensāciju par tā dēvēto nodokļu manevru Krievijas naftas sektorā, kā arī piešķirt Minskai jaunus kredītus.

    Vēl pirms trijām nedēļām, tiekoties ar Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu Baltkrievijas valdības vadītājs Sergejs Rumass paziņoja, ka ir saskaņoti aptuveni 70 procenti no integrācijas programmas jautājumiem. Kā tagad paziņojis Krievijas sarunu vedējs, ekonomiskās attīstības ministrs Maksims Oreškins, nu jau saskaņoto jautājumu apmērs varētu būt aptuveni 90 procentu.

    Oreškins arī paskaidrojis, ka pašlaik galvenais uzdevums ir saskaņot turpmāko darbību ceļa karti un kādu konceptuālu dokumentu, kurš aprakstīs turpmākās integrācijas principus. Pēc ministra vārdiem, šīs integrācijas centrā nav diskusija par Krievijas un Baltkrievijas vienoto valūtu. Daudz svarīgāki jautājumi būs lauksaimniecības un rūpniecības sfēru, tostarp degvielas un enerģētikas sfēru, noregulējums, kā arī muitas dienestu sadarbība. Stāstot par turpmāko darbību termiņiem, Oreškins arī piebildis, ka runa nav par desmitgadēm, bet gan par diezgan tuviem un saspiestiem termiņiem.

    Sagaidāms, ka turpmākā integrācijas apspriešana notiks jau nākamās nedēļas otrajā pusē, kad tiksies Krievijas un Baltkrievijas premjerministri.

    Tūlīt pēc tam, kad aizsākās diskusijas par integrācijas padziļināšanu, īpaši Baltkrievijas pusē izskanēja bažas, ka šāds aicinājums varētu nozīmēt to, ka galu galā Baltkrievijai nāksies atteikties no savas suverenitātes.

    Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan paziņoja, ka šādām bažām nav pamata. Pēc viņa vārdiem, runa ir par sadarbības stiprināšanu savienības valsts iekšienē, nevis Baltkrievijas iekļaušanu Krievijā. Taču Baltkrievijas politikas komentētāju vidū tāpat valda viedoklis, ka aicinājums pastiprināt integrāciju ar Baltkrieviju varētu būt skaidrojams ar Vladimira Putina vēlmi saglabāt varu savās rokās. 2024. gadā beigsies viņa otrais pilnvaru termiņš prezidenta krēslā, bet jaunā savienības valsts dotu iespējas šo amatu saglabāt arī ilgāk.

    Saistītie raksti
    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti