Bet tikmēr ukraiņu drošības iestādes apgalvo, ka Krievijā amnestija tiekot piedāvāta apmaiņā pret solījumiem doties karot uz Donbasu.
Lēmumprojektu par amnestijas izsludināšanu par godu 70.gadadienai kopš PSRS uzvaras Otrajā pasaules karā pirms divām nedēļām Krievijas Valsts domē iesniedza Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Krievijas izdevums Gazeta.ru piektdien vēsta, ka likumprojekta galvenie izstrādātāji ir prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs un prezidenta padomniece, Valsts tiesiskās pārvaldes vadītāja Larisa Bričova. Projekts esot izstrādāts, rūpīgi izvērtējot visus tiesiskos aspektus, un tika izskatīts salīdzinoši īsā laikā, un piektdien par to nobalsoja 442 deputāti, nevienam nebalsojot pret.
Amnestija paredz atbrīvot no soda par maza un vidēja smaguma noziegumiem aizdomās turētos un apsūdzētos, kā arī pirmo reizi notiesātos, kuriem piespriestais cietumsods nepārsniedz piecus gadus ieslodzījumā. Kopumā tie esot vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku, no kuriem 60 tūkstoši ir reāli ieslodzītie, bet vēl vairāk nekā 200 tūkstoši – nosacīti notiesātie.
Amnestija neattieksies uz personām, kuras pastrādājušas smagus noziegumus, piemēram, slepkavības, kā arī uz personām, kuras bijušas saistītas ar terorismu vai ekstrēmismu, kukuļdošanā apsūdzētajām personām, kā arī narkotiku tirgoņiem un vēl vairākām notiesāto kategorijām.
Vēl pirms amnestijas likumprojekta apstiprināšanas Krievijas presē virmoja neskaidrība par to, vai amnestija varētu attiekties uz lietām, kas pēdējo gadu laikā izraisījušas visplašāko rezonansi sabiedrībā. Tā ir tā dēvētā “Bolotnajas lieta”, prāvas pret brāļiem Alekseju un Oļegu Navaļnijiem, vai, piemēram, lieta par miljardu rubļu izsaimniekošanu Aizsardzības ministrijā, kur tiek tiesāta bijusī akciju sabiedrības „Oboronservis” direktoru padomes locekle Jevgēņija Vasiļjeva.
Piektdien kļuvis skaidrs, ka neviena no minētajām personām amnestēta netiks. “Bolotnajas” lieta par masu nekārtībām „Miljonu marša laikā” 2012.gada 6. maijā arī netiek pakļauta amnestijai, jo, kā norādījuši likumprojekta autori, visiem šajā lietā apsūdzētajiem tiek inkriminēts pants par spēka pielietošanu pret sabiedrisko kārtību aizsargājošām personām, kas faktiski tiek traktēts kā uzbrukums pastāvošajai iekārtai.
Plānotā amnestija, kura stāsies spēkā piektdien vai sestdien, bet kuras izpildes laiks ir seši mēneši, radījusi cerības un satraukumu arī Ukrainā. Cerēts tika uz to, ka amnestija varētu skart arī apcietināto ukraiņu lidotāju un parlamenta deputāti Nadeždu Savčenko, taču Krievijas puse uzsver, ka tas nebūs iespējams. Viņa joprojām tiek apsūdzēta divu krievu žurnālistu slepkavībā, kā arī nelikumīgā Krievijas robežas šķērsošanā.
Savukārt bažas rada iespējamais amnestijas iespaids uz konfliktu Ukrainas austrumos. Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības padome paziņojusi, ka Krievijas varas iestādes esot piedāvājušas ieslodzītajiem amnestiju apmaiņā pret dalību bruņotajā konfliktā Donbasā. Par to paziņojis Ukrainas pretterorisma operācijas runasvīrs Andrejs Lisenko, atsaucoties uz izlūkošanas datiem. Krievijas puse šādas apsūdzības, protams, ir noliegusi.
