"Francijas, Spānijas un Portugāles varas iestāžu rīcību tik tikko var uzskatīt par draudzīgu soli pret Bolīviju vai Krieviju," lasāms Krievijas Ārlietu ministrijas ceturtdien izplatītajā paziņojumā.
"Gaisa telpas šķērsošanas tiesību atteikums varēja apdraudēt lidmašīnā esošo pasažieru, tostarp suverēnas valsts vadītāja, drošību," uzsvēra Krievijas puse.
Moraless trešdienas vakarā pēc ierašanās dzimtenē aicināja Eiropas valstis "atbrīvoties no ASV impērijas".
Arī Bolīvijas valdība ir apsūdzējusi Eiropas valstis par prezidenta dzīvības apdraudēšanu.
Vairākas Eiropas valstis Moralesa lidmašīnai neļāva ielidot savā gaisa telpā sakarā ar aizdomām, ka šajā lidmašīnā varētu būt Snoudens, kas vairāk nekā nedēļu uzturas Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonā. Pēc izlidošanas uz Bolīviju Moralesa lidmašīnai bija paredzēts uzpildīt degvielu Portugālē, bet tā slēdza lidmašīnai savu gaisa telpu. Moralesa lidmašīna tika novirzīta uz Vīni, no kurienes trešdien devās mājup.
Bolīvijas prezidents Maskavā piedalījās dabasgāzes ieguvējvalstu sanāksmē un tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Moraless pirms tam bija paziņojis Krievijas medijiem, ka Bolīvija "apspriestu un izskatītu" politiskā patvēruma piešķiršanu Snoudenam, ja viņš izteiktu šādu lūgumu.
Interneta vietne "WikiLeaks" otrdien paziņoja, ka Snoudena politiskā patvēruma lūgumus saņēmusi 21 valsts, to skaitā Bolīvija.
Tiek uzskatīts, ka Snoudens turpina uzturēties Maskavas Šeremetjevas lidostā, kur viņš 23.jūnijā ieradās no Honkongas kā tranzītpasažieris ar Krievijas nacionālās aviokompānijas "Aeroflot" reisu. Snoudens jau Honkongā bija reģistrējies "Aeroflot" 24.jūnija reisam no Maskavas uz Kubu, tomēr viņš uz Havanu neizlidoja un joprojām atrodas lidostas tranzītzonā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir noliedzis iespēju, ka Krievija varētu izdot Snoudenu ASV.
Drošības analītiķi Maskavā norādīja, ka Moraless nevarēja uzņemt Snoudenu savā lidmašīnā pat, ja to būtu vēlējies, jo viņš atrodas Šeremetjevas lidostā, bet Bolīvijas prezidents izmantoja Vnukovas lidostu citā Maskavas pusē.
ASV Tieslietu ministrija 21.jūnijā izvirzīja Snoudenam kriminālapsūdzības, tostarp par spiegošanu un valdības īpašuma zādzību.
16.jūnijā ASV anulēja Snoudena pasi, un tas, ka viņam nav derīga ceļošanas dokumenta, tiek uzskatīts par galveno iemeslu, kādēļ Snoudens nevar aizlidot no Maskavas.
Kriminālapsūdzības 30 gadus vecajam Snoudenam ir izvirzītas federālā tiesā ASV Virdžīnijas štatā, kur ir bāzējies viņa bijušais darba devējs - privāta konsultāciju firma "Booz Allen Hamilton", kas sniedza pakalpojumus ASV Centrālajai izlūkošanas pārvaldei (CIP). Ir izdots arī orderis viņa aizturēšanai.
Snoudens 20.maijā no ASV aizlidoja uz Honkongu. Atrodoties tur, viņš noplūdināja ASV un Lielbritānijas presē ziņas par slepenām programmām, ar kurām ASV izlūkdienesti izspiegojuši interneta un telefonsarunu datus.
