Dienas notikumu apskats

Samazinātā IKP izaugsmes prognoze varētu ietekmēt 2017. gada valsts budžetu

Dienas notikumu apskats

Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanā varētu izmantot izbrāķēto Circenes projektu

Krievija sākusi sava karaspēka izvešanu no Sīrijas

Krievija: Gaisa triecieni Sīrijā turpināsies

Lai arī Krievija oficiāli ir paziņojusi par savas armijas iziešanu no Sīrijas un daļa no tās kara plosīto valsti pamet jau otrdien, 15.martā, Krievijas gaisa spēku triecieni turpināsies, otrdien pavēstījis Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu pārstāvis Nikolajs Pankovs.

Tikmēr analītiķi arvien vairāk sliecas domāt, ka Krievijas prezidenta negaidītais lēmums ir bijis veids, kā piespiest Sīrijas prezidentu aktīvāk iesaistīties politiskajās diskusijās par mieru kara pārņemtajā valstī.

Pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina negaidītā paziņojuma par Krievijas karaspēka vienību daļējas izvešanas uzsākšanu no Sīrijas, Krievijas oficiālie mediji otrdien, 15.martā, ir pārpildīti ar video kadriem, kuros redzams, kā no aviobāzes Sīrijā paceļas un vēlāk Voroņežā nolaižas pirmās krievu kaujas lidmašīnas. Krievu piloti Sīrijā tiek apbalvoti ar medaļām, bet dzimtenē tiek sagaidīti kā varoņi.

Taču tā vien liekas, ka patiesībā Krievijas militārās aktivitātes Sīrijā tiks samazinātas visai nedaudz, jo kā otrdien Sīrijā paziņojis Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Nikolajs Pankovs, cīņa pret teroristiem turpināsies. "Par uzvaru pār terorismu runāt ir pāragri. Vienošanās par karadarbības pārtraukšanu nekādā veidā neattiecas uz grupējumu „Islāma valsts’ un „Džabhat al nusra” un citām grupām, kuras ANO Drošības padome ir atzinusi par teroristiskām. Krievijas aviācijas grupai ir uzdevums turpināt triecienus teroristu objektiem," teica Pankovs.

Tādējādi viņš ir paziņojis, ka tiks turpinātas visas tās darbības, kuras bija par galveno iemeslu militārās operācijas uzsākšanai Sīrijā, un Putina apgalvojumi par to, ka sākotnēji izvirzītie mērķi ir sasniegti, var tikt attiecināti tikai uz atbalsta sniegšanu Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmam un tā stiprināšanu.

Taču izdevuma "Vox" redaktors Makss Fišers savā otrdienas komentārā pauž pārliecību, ka Krievija kārtējo reizi ir pierādījusi, cik tās ietekme uz Bašara al Asada režīmu tomēr ir ierobežota. Turklāt arī Asada režīms ir parādījis, ka mēdz pastiprināt karadarbību brīžos, kad tas nav stratēģiski gudri. Pēc Fišera vārdiem, ja Krievija vēlas iesaldēt pašreizējo "status quo" Sīrijā, tai ir jāpārliecina Asads aktīvi iesaistīties politiskajās sarunās un nepārkāpt pamieru. Tā kā ar runāšanu vien nepietiek, ir nepieciešams Asadu piespiest, tāpēc Krievijas spēku daļēja izvešana padara Asadu vājāku un dod lielāku iespēju sarunu procesam. Par to cerību paudis arī ANO īpašais sūtnis Sīrijas miera sarunās Stafans de Mistura. "Prezidenta Putina paziņojums Sīrijas miera sarunu pirmajā dienā liecina par nozīmīgu progresu, kam, kā mēs ceram, būs pozitīva ietekme uz sarunu procesu," sacīja de Mistura.

Arī domnīcas „Council on Foreign Affairs” analītiķis Stīvens Sestanovičs savā komentārā „Wall Street Journal” norāda, ka Krievijas spertais solis ir bijis gudrs. Pēc viņa vārdiem, Putins nekad nav vēlējies garu militāru kampaņu un nekad nav gribējis kļūt par pilnvērtīgu Sīrijas pilsoņu kara spēlētāju, jo arī sabiedriskās domas aptaujas liecinot, ka militāra operācija citā valstī mazinot Krievijas prezidenta popularitāti. Sestanovičs gan uzsver, ka spēle noteikti vēl nav galā un tās iznākums var būt ļoti dažāds, turklāt, ne obligāti labvēlīgs Krievijai.

Savukārt krievu ekonomists Andrejs Illarionovs radiostacijai „Eho Moskvi” izteicies, ka ar savu rīcību Krievija ir nodemonstrējusi savu aizvainojumu pret vienīgo valsti, kas pēdējās dienās par notikumiem Sīrijā ir klusējusi, proti, Irānu.

Pēc viņa vārdiem, Krievija ir nodemonstrējusi neapmierinātību ar Irānas lēmumu pārtraukt savu spēku dalību sauszemes operācijā Irānā. Turklāt Irāna ir iebildusi pret Krievijas un ASV iespējamo sadarbību, un papildus tam Teherānai ir problēmas samaksāt Krievijai par pasūtītajām S-300 raķešu iekārtām. Vēl jo vairāk - Irāna ir atteikusies sadarboties arī jautājumā par naftas ieguves apjomu iesaldēšanu, kas varētu celt naftas cenas un uzlabot Krievijas ekonomisko stāvokli.

Vienlaikus lēmums tiek skaidrots ar finanšu aspektu – kaut gan Maskava uz Sīriju nosūtījusi vecu munīciju un karatehniku, operācija tāpat izmaksājusi ļoti dārgi.

Kamēr politiķi un diplomāti izvērtē Maskavas negaidīto soli, ar teroristisko tīklu "Al Qaeda" saistītais grupējums "Al Nusra" paudis pārliecību, ka Krievija ir cietusi sakāvi, jo pat ar tās atbalstu Asada režīms nav varējis noturēt savas teritorijas. Tāpēc “Al Nusra” gatavojas sākt ofensīvu Sīrijā.

Ziņots, ka pēc gandrīz pusgadu ilgas militārās klātbūtnes Sīrijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien, 14.martā, paziņoja par savas armijas atvilkšanu no Sīrijas. Putins šādu soli pamatoja ar iepriekš nolikto mērķu sasniegšanu. Šāds lēmums ir samulsinājis rietumvalstis.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti