Kā teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā, ar savu soli Eiropas Savienība ir nodemonstrējusi, ka tā faktiski atbalsta tos spēkus Kijevā, kuri atbalsta spēka scenāriju konflikta atrisināšanai. Tā vietā, lai meklētu veidus kā spēcīgāk iesist pa Krievijas un arī pašas ES dalībvalstu ekonomikām, Eiropas Savienībai būtu lielāka uzmanība jāpievērš karadarbībā izpostītā Donbasa reģiona atjaunošanai.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienība ir vienojusies par jaunu sankciju paketi pret Krievijas, Krimas un pašpasludināto tautas republiku amatpersonām, un šīs sankcijas spēkā varētu stāties jau pirmdien.
Šajā nedēļas nogalē jāsākas solītajai apmaiņai ar gūstekņiem. Kā paziņojis tā dēvētais Doņeckas tautas republikas premjerministrs Aleksandrs Zaharčenko, apmainīšanās ar gūstekņiem notiks sestdien, 6.septembrī, un pirmdien. Vispirms gūstekņus atbrīvošot nemiernieki, bet pirmdien līdzīgi jārīkojas Ukrainas pusei.
Iepriekš Ukrainas nacionālās Drošības un aizsardzības padomes pārstāvis Andrejs Lisenko, separātistu gūstā ir vismaz 200 cilvēki, taču šis skaitlis nav apstiprināts. Lisenko arī komentējis iepriekš izskanējušās ziņas par to, ka jau šodien uz Ukrainu varētu doties nākamais Krievijas humānās palīdzības konvojs. Pēc Lisenko vārdiem, triju pēdējo dienu laikā no Maskavas nav bijis neviena oficiāla paziņojuma un tas liecinot, ka Krievija jau tagad klusē par saviem nodomiem, kā arī humānās palīdzības saturu.
Tikmēr Ukrainas robežapsardzes dienests ziņo, ka Krievija turpina pulcināt savus karaspēkus Rostovas apgabalā, kā arī okupētajā Krimā. Kā ziņo robežsargi, pār Kerčas šauruma pārceltuvi Krimā tiekot nogādātas motorizētās strēlnieku un artilērijas vienības, kuras vēlāk plānots nosūtīt uz pierobežu ar Ukrainu.
Kā britu raidsabiedrības BBC programmā "Hard Talk" paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Ukrainas tauta un vadība ir gatava karot par savu valsti līdz beigām un tikšot darīts viss iespējamais, lai miers tiktu atjaunots. Porošenko arī paudis pārliecību, ka Doņeckas un Luganskas apgabalu iedzīvotāji pašlaik visvairāk cieš tieši no Krievijas karaspēka klātbūtnes un reģionam draud humānā katastrofa.
Vienlaicīgi starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International" paziņojusi, ka kara noziegumos var apsūdzēt gan Ukrainas drošības spēkus, gan arī separātistus. Kā ziņo "Deutsche Welle", "Amnesty International" arī konstatējusi, ka abas puses pārkāpj starptautiskās tiesības, piemēram nepievēršot uzmanību apdraudējumam, kas tiek radīts civiliedzīvotājiem.
