Cilvēki protestos piedalījās pilsētās, sākot no Tālajiem Austrumiem un Sibīrijas, līdz Sanktpēterburgai un Maskavai.
Aizturēto skaits ir lielāks nekā pagājušā gada janvārī, kad notika plaši protesti opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atbalstam.
Policija pret demonstrantiem izturas ar lielu nežēlību. Sociālajos tīklos redzami video, kā policija protestētājus grūž zemē un spārda ar kājām, arī pielieto elektrošoka ierīces.
Pretkara akcijās iziet cilvēki cienījamos gados, arī tādi, kuri vienu karu jau pieredzējuši un pārdzīvojuši Ļeņingradas blokādi. Arī viņi tiek aizvesti uz policijas iecirkņiem. Tiek ziņots, ka svētdien protestā aizturēta arī Krievijas cilvēktiesību aizstāvēšanas kustības veterāne Svetlana Ganuškina, kura savulaik bija izvirzīta Nobela Miera prēmijai.
Starp aizturētajiem Maskavas Manēžas laukumā bijis arī viens no vadošajiem Krievijas varasiestāžu likvidētās cilvēktiesību aizstāvju organizācijas "Memoriāls" aktīvistiem Oļegs Orlovs. Maskavā ceļā uz policijas iecirkni viens no aizturēto transportēšanas spēkratiem iekļuva avārijā un apgāzās – vismaz deviņi cilvēki guva ievainojumus.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
