Kamēr Kijeva apsveica ASV likumdevēju lēmumu pieņemt likumprojektu, kurā runāts par jaunu sankciju vēršanu pret Krieviju un militāro palīdzību Ukrainai, Maskava, ka bija gaidāms, reaģējusi ļoti asi.
Krievijas ārlietu ministrija 13. decembrī brīdināja, ka Maskava atbildēs uz jaunām sankcijām no ASV puses, ja tādas tiks ieviestas. Ārlietu ministra vietnieks Sergejs Ribakovs šādu balsojumu skaidroja ar Savienotajās Valstīs valdošo „pretkrievisko noskaņojumu.”
Maskava likumu salīdzinājusi ar „spēcīgu bumbu”, kas palikta zem ASV un Krievijas divpusējām attiecībām, paziņojot, ka balsojums izraisa „dziļu nožēlu.”
Saukts par „Ukrainas brīvības atbalsta likumu”, ASV Kongress to oficiāli apstiprināja piektdien. Likums paredz jaunu sankciju vēršanu pret Maskavu, kuru Vašingtona apsūdz par intervenci Ukrainā un prokremlisko separātistu atbalstīšanu. Tas arī pilnvaro ASV prezidentu Baraku Obamu piegādāt Ukrainai bruņojumu 350 miljonu dolāru vērtībā, tostarp tādu, kas izraisa letālas sekas, piemēram, prettanku bruņojumu.
Kijevā ASV Kongresa apstiprinātais likumprojekts apsveikts kā „vēsturisks lēmums”. Rietumvalstis līdz šim vairījušās Ukrainai piegādāt šāda veida bruņojumu.
Lai likums stātos spēkā, tas gan vēl ir jāparaksta prezidentam Obamam, un nav skaidrs, vai viņš to darīs, ņemot vērā rietumvalstu centienus konfliktu nepadziļināt vēl vairāk. Baltais Nams norādījis, ka Kongresa iesniegtais likumprojekts tiek izskatīts.
Vienlaikus kļuvis zināms, ka jau svētdien vai pirmdien ASV valsts sekretārs Džons Kerijs Romā tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Krievijas ārlietu ministrija gan paudusi, ka „viņu šogad 17. tikšanās laikā galvenā uzmanība būs pievērsta Tuvajiem Austrumiem.”
Tikmēr Apvienoto Nāciju organizācija sestdien paziņoja, ka kaujās Ukrainas austrumos bojā gājušo skaits pārsniedzis 4600 upurus. Ievainoti vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, bet savas mājas nācies pamest vairāk nekā miljonam. Aptuveni puse meklējuši patvērumu citviet Ukrainā, bet otra puse- kaimiņvalstīs, lielākā daļa- Krievijā.
Saskaņā ar šiem datiem, 300 cilvēku gājuši bojā pēdējās trīs nedēļās. Jau ziņojām, ka Ukrainas austrumos gan valdības armija, gan separātistu kaujinieki kopš otrdienas apņēmās ievērot pamieru. Kaut novērojumi liecina, ka sadursmju skaits tiešām krasi samazinājies, Ukrainas bruņotie spēki apsūdz separātistus, ka viņi tomēr vairākkārt uzbrukuši armijas pozīcijām.
