Maskavai ir iebildumi pret to, ka ES noteikumi pieprasa tā saukto nodalīšanu, jeb liedz uzņēmuma, kurš ražo enerģiju, iegūt īpašumā un apkalpot arī enerģijas pārvades līnijas un piegādes kanālus. Tādējādi ES cer atbrīvoties un enerģijas monopolistiem.
Maskava uzstāj, ka Eiropas likumi lauž jau sen ar „Gazprom” noslēgtos līgumus.
To, ka Krievija ir vērsusies ar sūdzību apstiprinājusi arī pati PTO. Tajā teikts, ka ES ar saviem likumiem diskriminē trešās valstis, kuras piegādā gan gāzi, gan elektrību, un kopumā pārkāpjot arī starptautiskos likumus. Maskava uzskata, ka enerģētikas milzis un monopolists „Gazprom” ir vienīgais uzņēmums, kuram ir tiesības eksportēt gāzi, un ka ES normas tagad darbojas ar atpakaļejošu spēku un tiek grozīti līgumi, kas slēgti vēl pirms 2009.gada.
Krievijas un ES pārstāvjiem tagad dots 60 dienu ilgs laiks, lai atrisinātu domstarpības, bet, ja tas neizdosies, tad strīdu risinās tiesas ceļā, un darbu sāks īpaša šim nolūkam izveidot Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) arbitrāžas komisija.
Krievijas gāzes gigants „Gazprom” jau iepriekš ir kritizējis šos nosacījumus, tūlīt pēc to pieņemšanas, sakot, ka visa ES tā sauktā trešā enerģētikas pakete ir vērsta tikai un vienīgi pret Krieviju. ES noteikumi pieprasa tā saukto nodalīšanu, jeb liedz uzņēmuma, kurš ražo pats enerģiju, iegūt īpašumā un apkalpot arī enerģijas pārvades līnijas un piegādes kanālus. Tādējādi ES cer atbrīvoties no enerģijas monopolistiem un panākt to, ka tirgū var ienākt jauni spēlētāji, kas potenciāli varētu mazināt arī enerģijas cenas.
Krievijai pieder vismaz ceturtā daļa visu ES piegādes līniju, un īpaši nozīmīga „Gazprom” ietekme ir Baltijā un Centrāleiropā.
Jaunie nosacījumi faktiski Krieviju spiež pārdot piegādes līnijas, jo „Gazprom” vienlaikus nedrīkst būt enerģijas ražotājs un arī cauruļvadu īpašnieks.
Šis strīds samilzt laikā, kad ES nosaka stingrākas sankcijas pret Krieviju Ukrainas krīzes dēļ, un Krievija ir brīdinājusi, ka nepaliks atbildi parādā. Krievijas puses sarunvedis Pasaules Tirdzniecības organizācijā Maksims Medvedkovs gan paziņojis, ka Ukrainas krīzei nav nekāda sakara ar Krievijas šā brīža iebildumiem.
Savukārt, paralēli norisinās arī Krievijas strīds ar Ukrainu par it kā vairāk nekā divu miljardu eiro lielu parādu, kas nav samaksāts par piegādāto gāzi. Rīt, piektdien, Polijas galvaspilsētā Varšavā būs ES, Krievijas un Ukrainas sarunas par Ukrainas gāzes parādu un attiecībām ar „Gazprom.” No ES puses tajās piedalīsies Eiropas enerģētikas komisārs Ginters Otingers, bet no Ukrainas un Krievijas puses - enerģētikas ministri.
Starptautiskais Valūtas fonds ir piešķīris Ukrainai aizdevumu, no kura daļu tā varēs izmantot parāda atmaksai, taču politisko sarunu mērķis ir noskaidrot, cik tas patiesi ir liels un kā rīkoties tālāk.
