Līdzšinējais Kosovas parlaments savu darbu beidza 7.maijā - pēc tam, kad premjerministram Hašimam Tači neizdevās pārliecināt deputātus atbalstīt viņa ieceri izveidot Kosovā nacionālos bruņotos spēkus. Tači bija cerējis pārveidot aptuveni divarpus tūkstošu viegli bruņoto karavīru lielos drošības spēkus īstā armijā, kurā būtu pieci tūkstoši karavīru un trīs tūkstoši rezervistu. Pret šādu iniciatīvu iestājas serbu minoritātes pārstāvji, kas priekšroku dotu tam, lai par drošību valstī arī turpmāk rūpētos NATO spēki. Toreiz premjerministram nācās atzīt, ka parlamentam, kurš nav spējīgs balsot pat par armijas izveidi, nav jēgas turpināt savu darbu un ir jāizsludina ārkārtas vēlēšanas.
8.jūnijā pie vēlēšanu urnām jādodas gandrīz 1,8 miljoniem Kosovas iedzīvotāju. Pirms balsojuma veiktās aptaujas liecina, ka valsts ziemeļos dzīvojošā serbu minoritāte nav īpaši ieinteresēta piedalīties vēlēšanās, jo gatavību balsot apstiprinājuši vien 18 procenti serbu. Tieši tāpēc kaimiņos esošā Serbija ir aicinājusi savus tautiešus aktivizēties, jo augsta līdzdalība šajās vēlēšanās esot katra serba pilsoniskais un patriotiskais pienākums. Turklāt etniskajiem serbiem ir panākt vairāku deputātu ievēlēšanu 120 deputātu lielajā parlamentā, jo no 32 politiskajām partijām piecas ir etnisko serbu partijas.
Taču sagaidāms, ka visaktīvākā cīņa būs starp premjerministra Hašima Tači pārstāvēto Kosovas Demokrātisko partiju un Prištinas mēra Isas Mustafas vadīto Kosovas Demokrātisko līgu. Bijušais Kosovas albāņu kaujinieku līderis Hašims Tači ir vadījis Kosovas valdību kopš neatkarības pasludināšanas 2008.gadā, un vēl pagājušā gada aprīlī viņa popularitāte sasniedza jaunu rekordu pēc tam, kad viņa vadībā tika noslēgts miera līgums ar Serbiju. Lai arī Belgrada joprojām neatzīst Kosovas neatkarību, balsojums Kosovā ir svarīgs pašai Serbijai, kura ir uzsākusi iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā.
Arī pašreizējais premjerministrs Hašims Tači jau no paša sākuma ir atbalstījis Kosovas eirointegrācijas centienus, taču eksperti uzskata, ka nav nekādu garantiju tam, ka Tači varēs vadīt valdību arī uz trešo pilnvaru termiņu. Galvenokārt tāpēc, ka sabiedrība premjerministru vaino nespējā vērsties pret galvenajiem sociālajiem izaicinājumiem. Tā, piemēram, Kosovai joprojām ir viens no zemākajiem dzīves līmeņiem Eiropā: vidējā darba alga ir aptuveni 350 eiro, gandrīz puse no valsts iedzīvotājiem dzīvo nabadzībā, bet 12 procenti dziļā nabadzībā. Šos rādītājus veicina arī augstais bezdarba līmenis, jo Kosovā bez darba ir aptuveni divas trešdaļas darbspējīgo iedzīvotāju. Turklāt liela daļa etnisko serbu ir pārliecināti, ka valdība par viņu interesēm vispār nedomā, bet ievēlētie serbu deputāti vien cenšas izdabāt Belgradas norādījumiem.
Vēlēšanas šodien uzraudzīs vairāk nekā 30 000 novērotāju, lai novērstu 2010.gada scenāriju, kad tika fiksēta masveidīga iepriekš aizpildītu biļetenu mešana urnās un citi pārkāpumi un bija nepieciešams rīkot atkārtotu balsošanu apmēram 20 iecirkņos. Sagaidāms, ka vēlēšanu sākotnējie rezultāti gaidāmi nākamās nedēļas sākumā.
