Lai gan Krimas aneksija un konflikts Austrumukrainā izraisīja šoku starptautiskajā arēnā, pagājis vairāk nekā gads, bet nekas neliecina, ka gaidāms drīzs risinājums. Rietumvalstu sabiedrībām sankcijas pret Krieviju sludinātas kā ļoti stingras — pat Krievija atzīst, ka jūt to iespaidu, — tomēr mērķis nav sasniegts. Eksperti tās neuzskata par īpaši stingrām, turklāt — novēlotām.
"Krievijai ir daudz trumpju. Putinam karš ir tikai instruments. Viņš var karot un nekarot. Galvenais ir neaizlaist Ukrainu projām. Un liela karadarbība arī nav interesanta, jo tad Rietumiem būtu skaidrāk jānostājas aktīvā stājā par to, kas notiek.
Ja tas ir mazs karš, tas ļauj arī ciniskajai daļai Rietumos klusēt. Un tomēr neļaut Ukrainai virzīties un īstenot reformas. Nav jau tā, ka nekas nenotiek. Grūti šajā ekonomiskajā situācijā," vērtē Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.
Rietumu pasaules līderu reakciju un daudzos brīdinājumus un biedinājumus Krievijas politiskā elite efektīvi lika lietā propagandas mērķiem. Atbalsts Putinam plašās tautas masās pārsniedz to, uz ko var cerēt vairums līderu kritiskajās Rietumu demokrātijas sabiedrībās. Taču vēl bīstamāka tendence ir arvien dziļākā plaisa, kas veidojas starp Rietumiem un Krievijas sabiedrību. Tas nodrošina atbalstu arī šī brīža Krievijas varas un biznesa elitei.
"Man liekas, ka iestājusies "pata" situācija un izeju šobrīd neredz ne Rietumi, ne arī Krievija. Neredz no šīs situācijas reālu izeju vai ieguvumus. Cerības, ka sankcijas dos rezultātu un izmainīs Krievijas agresīvo, imperialistisko nostāju politiku, nav devušas rezultātu. Konsolidācija uz patriotisma viļņa ir notikusi un tas ir viens no negatīvākajiem. Jo tas var dot arī tālāko vilni tālākajos gados. Radīs milzīgus saspīlējumus," sprieda politologs Kārlis Daukšts.
Ukrainas rietumos notiek NATO rīkotās mācības. Divas nedēļas ilgajos mācību manevros Ukraina var pārbaudīt savas militārās spējas un apgūt taktikas, kuras tūdaļ pat ir liekamas lietā konfliktos austrumos.
Krievijas mediji par šādām mācībām, ASV un citu valstu militāro instruktoru un konsultantu darbu vēsta, it kā atmaskojot noslēpumu un Rietumu sazvērestību. Tomēr Rietumos atbalsts Ukrainai netiek slēpts. Tas ir apzināts atbalsts valstij, kas kaimiņa agresijas dēļ nonākusi pašas spēkiem nepārvaramās grūtībās.
"Ir taisnīgs karš. Aizsardzības karšs ir taisnīgs karš. Ukraina drīkst prasīt palīdzību no citām valstīm. Tai skaitā no NATO kā no organizācijas. Jā, šī palīdzība nav bijusi liela. Es domāju, ka tā palīdzība ir bijusi tik liela, cik mēs varam iedomāties, ko var sniegt Rietumi, paliekot šajā lielajā energoatkarībā no Krievijas. Joprojām. Tā ir atslēga," uzskata Kudors.
Lai gan rietumvalstu sankciju efektivitāte ir strīdīga, tomēr vienlaikus arī Krievijai nav sekmējies ar skaļi propagandēto importa aizvietošanas politiku. Ilgtermiņā šī lielvalsts bez Rietumu tehnoloģijām nevar iztikt.
"Ņemsim kaut vai vienu piemēru - Arktika. Tas pasludināts par vienu no stratēģiskajiem mērķiem. Taču tie urbumi un naftas apguve nevar iztikt bez tehnoloģijām, kas tiek ražotas tikai Rietumos. Tāpēc arī tā pretruna – vajadzība un iespēja," teica Daukšts.
Ukrainas Neatkarības dienas svinību priekšvakarā arvien saspīlētāka situācija valda konflikta zonā Austrumukrainā un pie Mariupoles. ASV piedraudējusi, ka jebkāda Krievijas agresija nepaliks bez atbildes. Tomēr rietumvalstu līderi arī skaidri uzsvēruši – militāras agresijas radītajam konfliktam Ukrainā var būt tikai politisks risinājums.
