Pēc skaļām ovācijām Parīzes Klimata konferencē par panākto apņemšanos nepieļaut vidējās temperatūras paaugstināšanos pasaulē vairāk nekā par diviem grādiem, ir pienācis laiks sākt šo solījumu īstenot. Pašreiz Eiropas Komisijā tiek izstrādāti mērķi par izmešu samazinājumu dažādās nozarēs. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Maireda Makginesa neslēpa, ka gaidāmās izšķiršanās nebūs vienkāršas:
“Es domāju, ka galu galā mums priekšā ir smagas sarunas un nāksies pieņemt smagus lēmumus. Tādēļ mums visiem ir svarīgi apbruņoties ar faktiem, kas pamato mūsu atšķirīgās pozīcijas.”
Mūsu valsts īpašo situāciju Briseles gaiteņos skaidro arī Latvijas ierēdņi. Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols uzsver, ka Baltijas valstu situācija atšķiras pat no kaimiņvalstīm:
“Nu redziet, zaļš un zaļš ir zaļš. Bet jautājums ir par tendencēm, kur mēs ejam. Piemēram, somu kolēģi saka, ka tiklīdz mēs kaut kur pakustamies, tad uzreiz ir atmežošana, jo citur jau nav kur – visur ir mežs. Mums arī meža ir daudz, bet ir arī neapstrādātās lauksaimniecības zemes, kādu citās valstīs tomēr tik daudz nav.”
Ozols pasvītro, ka citās postpadomju valstīs 90. gados nav bijis tik liels ražošanas samazinājums un tik būtiskas tautsaimniecības struktūras izmaiņas. Tādēļ mums vēl ir potenciāls, gan attīstot lauksaimniecības produktivitāti, gan apstrādājot tukšās teritorijas. Tomēr tas palielinās, nevis samazinās mūsu izmešu apjomu. Ir arī citi mūsu ekonomikai būtiski jautājumi.
“Pārējām Eiropas valstīm vajag mūsu substrātu kūdru. Neko labāku īstenībā nav izdomājuši gan siltumnīcām, gan citām lietām. Bet, ja mēs izstrādājam kūdru un to pārdodam, mums tās ir emisijas. Mēs no koksnes atlikumiem ražojam kurināmās granulas, un mazā Latvija ir lielākais granulu eksportētājs Eiropas Savienībā. Tie, kas tās granulas kurina, dabūs savā rēķinā fosilo kurināmo aizvietošanu. Mēs dabūjam emisijas mūsu zemes apsaimniekošanā, mežsaimniecības sektorā. Un, ja mēs gribam normālu politiku un līdzsvarotus mērķus, tad acīmredzot uz šiem jautājumiem ir jārod kaut kādas atbildes, kurām arī mēs zināma kompromisa ietvaros varam piekrist,”saka Ozols.
Savas īpatnības ir arī Īrijā, kur lauksaimniecība arī spēlē nozīmīgu lomu ekonomikā. Īrijas Zemkopības departamenta ģenerālsekretāra vietniece Brida Kannona uzsver, ka līdz ar apņemšanos mazināt klimata pārmaiņas gan Eiropas, gan pārējās pasaules līderi ir izvirzījuši par mērķi arī bada izbeigšanu un pārtikas ražošanas apjoma palielināšanu.
“Zemkopības sektors nemēģina izsprukt cauri, neko nedarot. Mēs veicam savu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un turpināsim to darīt. Bet ir jāapzinās, ka nekādas jaunās tehnoloģijas vai paņēmieni nedos maģisku risinājumu. Tādēļ mums ir nepieciešami reālistiski uzstādījumi un izmešu samazināšanas mērķi, kas ņem vērā arī nepieciešamību ilgtspējīgi palielināt pārtikas ražošanas apjomu,” norāda Kannona.
Eiropas Komisija plāno nākt klajā ar saviem priekšlikumiem izmešu samazināšanai dažādās jomās šī gada vidū. Tad arī sāksies asas diskusijas par turpmāko ceļu.
