Aptaujas liecina, ka Anastasiads ievērojami apsteidz abus nopietnākos konkurentus, taču domājams, ka viņam neizdosies iegūt vairāk nekā pusi balsu un 4.februārī nāksies rīkot otro vēlēšanu kārtu.
Vēlēšanās startē arī bijušais ārlietu ministrs Georgs Lilliks, kurš sevi pieteicis kā neatkarīgais kandidāts, un galēji labējās Nacionālās tautas frontes (ELAM) līderis Hrists Hristu, taču aptaujas liecina, ka viņi tālu atpaliek no vadošās trijotnes.
Anastasiads, kurš pretendē uz otru un, kā pats apgalvo, pēdējo pilnvaru termiņu, pārstāv veco Kipras politisko eliti. Viņš uzsver savu politisko pieredzi, veselo saprātu un stingro roku, kas tam palīdzējusi sarunas par sašķeltās salas atkalapvienošanos novadīt tik tālu, cik tās nekad vēl nav nonākušas.
Sarunu nonākšanu strupceļā pagājušā gada jūlijā Anastasiads skaidro ar Turcijas "iracionālo apsēstību" ar vēlmi pārvērst Kipru par savu "protektorātu", saglabājot salā savu militāro klātbūtni.
Kipra ir sadalīta kopš 1974.gada, kad Turcijas karaspēks okupēja salas ziemeļu trešdaļu, reaģējot uz toreizējās Atēnu militārās huntas atbalstīto apvērsumu, kura mērķis bija salas apvienošanās ar Grieķiju.
Pašlaik Ziemeļķipras teritorijā joprojām uzturas aptuveni 35 000 vīru liels Turcijas militārais kontingents, un pašpasludinātā turku republika faktiski pilnībā ir atkarīga no Ankaras ekonomiskā atbalsta.
Galvenais sarunu klupšanas akmens izrādījās jaunais drošības izkārtojums pēc iespējamās salas atkalapvienošanās un federatīvās Kipras valsts izveides.
Anastasiada starptautiski atzītā valdība ar Grieķijas atbalstu uzstāja, ka jāatsakās no tā dēvēto valstu-garantu - Turcijas, Grieķijas un Lielbritānijas - tiesībām uz militāro iejaukšanos, un pieprasīja Turcijas militārā kontingenta izvešanu.
Savukārt Turcija uzstāja un zināmu intervences tiesību saglabāšanu un ierobežota turku armijas kontingenta atstāšanu salas ziemeļdaļā.
Aptaujas liecina, ka vairums Kipras grieķu referendumā noraidītu jebkādu vienošanos, kas paredzētu Turcijas militārās klātbūtnes saglabāšanu.
Tomēr Anastasiads uzstāj, ka miera sarunas joprojām ir svarīgākais viņa uzdevums, un sola tās pārvēlēšanas gadījumā atsākt.
Viņš paziņojis, ka ievēlēšanas gadījumā viņa pirmais solis būs kontaktu uzņemšana ar turku pārvaldītās salas daļas prezidentu Mustafu Akindži, lai izvērtētu sarunu atsākšanas izredzes.
Arī Mals sola pirmām kārtām runāt ar Akindži, kamēr Papadopuls uzskata, ka sākotnēji vajadzētu konsultēties ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu.
Papadopuls un viņu atbalstošās labēji centriskās partijas Anastasiadu kritizē par "uzticības deficītu" un apgalvo, ka, neskatoties uz viņa vārdos pausto stingro nostāju, viņš sarunās ar turkiem ielaižas pārāk daudzos "bīstamos" kompromisos.
Tajā pašā laikā Mals apsūdz Anastasiadu par "vēsturiskas iespējas" neizmantošanu panākt izlīgumu starp abām salas etniskajām kopienām.
Tomēr miera sarunām atrodoties strupceļā, par galveno jautājumu, kas būs izšķirošs uzvarētāja noteikšanai, var izrādīties ekonomika.
Gan Papadopuls, gan Mals kritizē Anastasiadu par vidusšķiras sagraušanu ar bargajiem taupības pasākumiem, kurus nācās īstenot, lai 2013.gadā saņemtu Eiropas Savienības (ES) finansiālo palīdzību Kipras glābšanai no maksātnespējas.
Anastasiada konkurenti viņu apsūdz par to ietaupījumu konfiskāciju, kas pārsniedza 100 000 eiro, lai tādējādi glābtu grūtībās nonākušās bankas.
Savukārt Anastasiads apgalvo, ka viņam nav bijis citas izejas, un norāda uz saviem nopelniem nelietderīgo valsts izdevumu apcirpšanā un uzņēmējdarbībai labvēlīgu reformu īstenošanā, kas atdzīvinājusi Kipras tautsaimniecību.
Šobrīd Kiprā ir viens no augstākajiem ekonomikas izaugsmes tempiem ES, un tās iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums sasniedzis aptuveni četrus procentus.
Līdzšinējā prezidenta oponenti savukārt norāda, ka ierindas pilsoņi joprojām vēl neizjūt ekonomikas atlabšanas augļus un ka tie joprojām smok zem milzu parādu nastas, ko nespēj mazināt, jo viņu ienākumi sarukuši.
Vilšanās sajūta, kas pārņēmusi daudzus kipriešus, īpaši jauniešus, var novest pie nepieredzēti zemas vēlētāju aktivitātes.
Analītiķis Hristofors Hristoforu lēš, ka mājās varētu palikt līdz pat 28% no aptuveni 551 000 balsstiesīgo kipriešu, un Kiprai, kur tradicionāli bijusi vērojama ļoti augsta vēlētāju aktivitāte, tas ir ievērojams skaits.
