ĪSUMĀ:
- Ķīna aicina studentus nebraukt uz Austrāliju rasistisku uzbrukumu dēļ.
- Austrālija noraida, ka ķīniešiem šajā valstī nav droši.
- Studenti no Ķīnas bija liels ienākumu avots Austrālijas augstskolām.
- Austrālija noteica stingrākus ierobežojumus ārvalstu investoriem, kas ietekmēs Ķīnu.
Nesaskaņas Pekinas un Kanberas starpā uzliesmoja pēc Austrālijas paustā aicinājuma veikt neatkarīgu izmeklēšanu par koronavīrusa izcelsmi un Ķīnas reakciju uz to.
Pekina nikni reaģēja, skarot tādas Austrālijas nozares kā tūrismu un tirdzniecību, piemēram, nosakot importa aizliegumu no četriem lielākajiem Austrālijas liellopu gaļas ražotājiem. Pēc tam Ķīna, kas ir lielākā Austrālijas miežu importētāja, noteica šai labībai vairāk nekā 80% lielu muitas tarifu.
Turpinoties diplomātiskajām nesaskaņām, Ķīna savus studentus aicinājusi būt “piesardzīgiem, izvēloties studijas Austrālijā”. Ķīnas Izglītības ministrija minēja, ka pandēmijas laikā notikuši “vairāki diskriminējoši incidenti pret aziātiem Austrālijā” un sacīja, ka joprojām pastāv arī Covid-19 draudi. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāve dienu iepriekš brīdināja par “lielu diskrimināciju” pret ķīniešiem Austrālijā.
Lai gan Austrālijas amatpersonas ir atzinušas, ka rasistiski uzbrukumi un starpgadījumi ir konstatēti, tās noraidījušas pieņēmumu, ka valsti apmeklēt nav droši. Arī vicepremjers Maikls Makormaks noraidīja Ķīnas apgalvojumus:
“Apgalvojumi ir izteikti par pamatu izmantojot nepatiesu informāciju. Pret ķīniešiem nav bijuši vērsti plaši vardarbības uzliesmojumi.
Mēs vēlamies, lai cilvēki no Ķīnas un arī citām pasaules vietām brauc pie mums un izbauda Austrāliju.”
Lielākais ārzemju studentu skaits Austrālijas universitātēs ir tieši no Ķīnas. Izskanējuši brīdinājumi, ka šīs izglītības iestādes var zaudēt līdz 11 miljardiem ASV dolāru. Tas tādēļ, ka uz robežām noteiktie ierobežojumi koronavīrusa dēļ izslēdz ārvalstu studentu ierašanos valstī, un tieši viņi universitāšu darbību uztur virs ūdens.
Izglītība ir Austrālijas trešais lielākais eksports – atpaliekot tikai no dzelzsrūdas un ogļu eksporta.
Pērn Austrālija uzņēma vairāk nekā 500 000 ārvalstu studentu, kas ekonomikā ienesa 32 miljardus Austrālijas dolāru jeb nepilnus 20 miljardus eiro.
Pekinas paziņojums seko neilgi pēc tam, kad tā saviem pilsoņiem ieteica uz Austrāliju nedoties vispār. Tiesa, pandēmijas dēļ Austrālijas robežas ir slēgtas teju visiem ārvalstu ceļotājiem, tādēļ šāds Pekinas ieteikums uztverams kā simbolisks.
Saspīlēto attiecību kontekstā Austrālijas premjerministrs Skots Morisons vēl nesen paziņoja par jauniem valsts drošības noteikumiem ārvalstu investoriem:
“Investīcijām mūsu valstī jābūt balstītām mūsu nosacījumos, mūsu noteikumos un mūsu interesēs.”
Turpmāk daudz rūpīgāk tiks uzraudzītas ārvalstu investīcijas, piemēram, telekomunikāciju, enerģētikas, aizsardzības un datu glabāšanas jomās. Tiek paredzēts, ka ārvalstu investoriem par valsts drošības noteikumu pārkāpšanu līdzšinējo trīs gadu vietā cietumā var būt jāpavada pat 10 gadus. Bet naudas sods pieaugs līdz 3 miljoniem, līdzšinējo 150 000 dolāru vietā.
Valdība gan noraida, ka izmaiņas būtu vērstas pret Ķīnu vai kādu citu konkrētu valsti. Pretējās domās ir Austrālijas stratēģiskās politikas institūta direktors Pīters Dženings:
“Es varu jums pilnīgi droši apgalvot, ka tas nav fokusēts uz Kanādu, Kubu vai Kostariku, bet tas attiecas uz Ķīnu.”
Austrālijā ārvalstu investīcijās ieplūduši teju 4 triljoni dolāru, no kuriem lielākā daļa ir no ASV, kam seko Lielbritānija un Japāna, bet vien 5% ir no Ķīnas.
