Ziņu speciālizlaidums

ASV valsts sekretārs vizītē Rīgā

Ziņu speciālizlaidums

Krievijas iebrukums Ukrainā. Ziņu speciālizlaidums 07.03.2022. plkst. 15.00

Ķīnas loma Krievijas agresijas apturēšanā

Ķīnas pētniece: Ķīnas pozīcija par Krievijas iebrukumu Ukrainā ir nogaidoša

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ķīnas pozīcija attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā ir nogaidoša, un tā cenšas iet vidusceļu starp Rietumiem un Krieviju, intervijā Latvijas Televīzijas Ziņu speciālizlaidumā pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.

Bērziņa-Čerenkova skaidroja – Ķīna saprot, ka šajā situācijā var izrādīties neaizvietojama gan Rietumiem, izmantot brīdi, lai pārstartētu attiecības ar ASV, gan arī Krievijai, aizvietojot tai trūkstošās preces, piemēram, Ķīnas tehnika varētu tikt izmantota Krievijas sankcijām pakļautās tehnikas aizvietošanā.

"Ķīnas pozīcija šeit ir ļoti nogaidoša. Ķīna patiesībā jau apstiprina Krievijas redzējumu par Ukrainas situācijas īpašajiem vēsturiskajiem apstākļiem," sacīja eksperte, atgādinot, ka šāda Ķīnas pozīcija ir attīstījusies jau ilgstoši.

"Šodien Ķīnas ārlietu ministrs un valsts padomnieks paziņoja, ka jau no otrās dienas, kad Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins savā sarunā ar Vladimiru Putinu minēja, ka ir jāsēžas pie sarunu galda, Vladimirs Putins aktīvi tam piekrita. Kaut arī dokumentos mēs redzam, ka patiesībā Putins tās sarunas laikā bija tas, kurš it kā teica, ka mēs gribam runāt," skaidroja Bērziņa-Čerenkova.

Pētnieces redzējumā tas nozīmē, ka Ķīna neatsakās no Rietumos piedēvētās lomas, bet arī neizvirzīsies konflikta priekšplānā. 

Eksperte piebilda, ka, no vienas puses, Ķīna vēlēsies atrasties tajā pusē, kura uzvar šajā konfliktā. Bet, no otras puses, tā saprot – jaunā situācija sniedz valstij priekšrocības un iespēju atrasties pozīcijā, kādā tā nav bijusi. 

"Ķīnai nav motivācijas izdarīt spiedienu uz Krieviju. [..] Ķīnas motivācija ir stiprināt savu pozīciju pasaulē," skaidroja Bērziņa-Čerenkova.

Pētniece sprieda, ka, vērtējot no krīzes menedžmenta skatupunkta, arī Ķīnai neesot vajadzīgs kodolkarš. "No otras puses, Ķīna nestabilitātei gatavojās jau sen, lai būtu neatkarīga no importa un eksporta," norādīja Bērziņa-Čerenkova.

Ekspertes redzējumā Ķīna mēģinās rīkoties oportūnistiski un sevi pozicionēt augstāk par citām iesaistītajām pusēm, jo tās politikā pašlaik svarīgas ir tikai lielvalstis.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.

Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.

Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti