No satelīta uzņemtās fotogrāfijās redzams, ka Šeņdžeņas pilsētā, kas atrodas tuvu Honkongai, izvietoti bruņu transportieri un citi Ķīnas paramilitārās Tautas bruņotās policijas transporta līdzekļi. Žurnālisti pilsētā novērojuši, kā simtiem paramilitārās Tautas bruņotās policijas pārstāvji soļo un vada vingrinājumus. Savukārt Šeņdžeņas stadionā novietoti vairāk nekā 100 paramilitārie transportlīdzekļi, ieskaitot bruņutransportierus un kravas automašīnas. Tāpat tikuši manīti vismaz divi transportlīdzekļi ar ūdens lielgabaliem.
Ķīnas oficiālie mediji vēsta, ka manevri Šeņdžeņā plānoti iepriekš un tiem nav nekāda sakara ar Honkongas protestiem. Savukārt Ķīnas vēstnieks Lielbritānijā Liu Sjaomins brīdināja citas valstis neiejaukties Honkongas iekšējās lietās:
„Mēs aicinām ārvalstu spēkus cienīt Ķīnas suverenitāti un drošību. Nekavējoties pārtrauciet iejaukties Honkongas iekšējās lietās un Ķīnas iekšējās lietās.
Šiem spēkiem nevajadzētu novērtēt par zemu esošo situāciju un iet pa nepareizo ceļu. Pretējā gadījumā tie pacels akmeni, ko nometīs paši uz savām kājām.”
Savukārt ASV administrācija ir paziņojusi, ka ir „dziļi nobažījusies” par Ķīnas drošības spēku pārvietošanu uz robežu ar Honkongu, un aicinājusi Pekinu ievērot Honkongas autonomiju. ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins var „ātri un humāni” atrisināt vardarbīgo konfrontāciju ar demonstrantiem Honkongā, un ierosināja iespējamu tikšanos ar Sji.
Eksperti kā maz ticamu vērtē iespēju, ka pret demonstrantiem tiks izmantota bruņotā tehnika.
“Situācija Honkongā nav tāda, kāda bija Tiaņaņmeņā 1989. gadā. Es uzskatu, ka ir vairākas atšķirības,” vērtēja Romas LUISS universitātes profesors Roberto Virzo.
“Pirmkārt, liela loma šajos protestos ir sociālajiem medijiem. Visi zina, kas notiek Honkongā. Otrkārt, mums ir jauns skatījums par cilvēktiesībām starptautiskajā sabiedrībā. 1989. gadā starptautiskā sabiedrība daļēji atzina, ka tā ir Ķīnas iekšējā lieta,” norādīja Virzo.
Eksperti atgādina, ka Honkongai ir īpašs statuss, kas noteikts 1997. gada līgumā. Pekina neriskēs tik rupji pārkāpt starptautiskās tiesības, kā arī sociālo tīklu laikmetā nevēlēsies protestu “domino efektu” citos Ķīnas reģionos.
Protestus Honkongā sākotnēji izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto izdošanu Ķīnai. Lai gan protestu spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, protesti pārauguši plašā kustībā, pieprasot Pekinai pārtraukt centienus mazināt demokrātiju Honkongā un veikt demokrātiskas reformas.
Ķīnas centrālā valdība joprojām stingri atbalsta gan Honkongas policiju, kas izpelnījusies kritiku par spēka lietošanu pret protestētājiem, gan Honkongas valdības vadītāju Keriju Lamu, kuras atkāpšanos pieprasījuši protestētāji. Ķīna iepriekš aicināja Honkongu nenovērtēt par zemu „centrālās valdības milzīgo spēku”, kā arī brīdināja, ka Honkongas protestos vērojami "terorisma asni". Tomēr Pekina līdz šim nav vēlējusies sūtīt policijas vai armijas vienības no kontinentālās Ķīnas uz Honkongu vai arī mobilizēt Honkongā dislocēto Tautas atbrīvošanas armijas garnizonu, lai apspiestu protestus.
