Viņu uzklausīja visu Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu pārstāvji, kuri pulcējās sanāksmē Latvijas Saeimā.
Ukraina paļaujas gan uz politisku, gan militāru atbalstu, tajā pašā laikā saprot, ka sabiedroto palīdzība nav panaceja konflikta atrisināšanai.
„Es lieliski apzinos, ka labākā atbilde teroristiem un [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam ir veiksmīga Ukrainas reformēšana. Mēs darām visu, kas mūsu spēkos. Mēs izveidojām pirmo reformu paketi, kas balstīta uz asociācijas līgumu starp Ukrainu un Eiropas Savienību. Reformu izveidē Eiropas partneri mums sniedza lielu atbalstu,” stāstīja Semeraks.
„Uzskatu - kad īstenosim šīs reformas, konflikts tiks atrisināts,” pauda Ukrainas parlamenta pārstāvis.
Iepriekšējās Ukrainas valdības miera sarunas ar separātistu pārstāvjiem cieta fiasko, tāpēc konflikta risināšanai Ukraina vēlētos tā saucamo Ženēvas formātu. Tajā pie sarunu galda sēstos Ukraina, Eiropas Savienība, ASV un Krievija.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičš norādīja, ka Ženēvas formāts varētu būt piemērots, taču nevajag izslēgt jebkuras citas Eiropas Savienības iesaistīšanās formas. Ministrs uzskata, ka savienība konflikta risināšanā spējīga darīt vairāk un šobrīd ir uz pareizā ceļa, lai to īstenotu.
Jau gandrīz gadu Ukrainā notiek karadarbība. Vispirms martā Krievija anektēja Ukrainu, savukārt aprīlī Maskavas atbalstītie kaujinieki aktivizējās Ukrainas austrumos. Kopš tā laika Donbasā norit Ukrainas armijas pretterorisma operācija pret prokrieviskajiem separātistiem. Pēc Ukrainas un NATO paustā, Krievijas armija arī līdzdarbojas Ukrainā. Krievija gan noliedz, ka tās karaspēks būtu ieradies Austrumukrainā.
