Ukrainas varasiestādes trešdien uzsvēra, ka vai nu ar sarunām un politisku risinājumu, vai ar militāru spēku Doņeckā un Luganskā ieņemtās administratīvās ēkas 48 stundu laikā tiks atbrīvotas. Noteiktā laika robeža tuvojas, bet risinājuma joprojām nav. Lai gan Iekšlietu ministrija devusi iespēju kaujiniekiem atbruņoties un netikt sodītiem par ēku ieņemšanu, separātisti tam nav gatavi piekrist ne ieņemtajā Drošības dienesta ēkā Luganskā, ne arī vietējās administrācijas ēkā Doņeckā.
„Kijevas izvirzītie priekšnosacījumi mums nav pieņemami. Nodot ieročus un mums par to tikšot piedots - atvainojiet, bet tas mums neder,” paziņo prokrieviski noskaņotais kaujinieks Sergejs Korsunskis.
Kaujinieki gatavojas tam, ka Ukrainas specdienesti ēkas mēģinās ieņemt triecienuzbrukumā. Tas arī bija iemesls, kāpēc Luganskā separātisti bloķēja Iekšlietu ministrijas karaspēka daļu, neļaujot izbraukt militārajai tehnikai.
„Viņi domāja, ka mēs sturmēsim Drošības dienesta ēku, taču mēs grasījāmies izbraukt, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību. Daļas komandieris pusstundu ar viņiem runāja, mēģināja pārliecināt, tad runāja vēlreiz, taču bez panākumiem, un mums neizdevās pamest daļas teritoriju,” pavēstīja milicijas komandiera vietnieks Jurijs Smirnovs.
Tikmēr Doņeckā separātistu retorikā parādījies jauns notiekošā skaidrojums – Maidana notikumu dēļ Kijevā pašlaik neesot iespējams sarīkot vēlēšanas, kurās kandidētu Ukrainas austrumu iedzīvotāju lielākās daļas atbalstīts kandidāts. Tādējādi tiek attaisnoti aicinājumi rīkot referendumu, kura acīm redzamais, taču ne deklarētais mērķis ir Krimas scenārija atkārtojums.
„Pašlaik plānots referendums, kurā tiks jautāts par suverenitāti. Ieguvusi suverenitāti, tauta jau pēc tam pieņems lēmumu, vai veidot federatīvas attiecības ar Ukrainu, Nīderlandi, Franciju vai varbūt vēl kādu valsti, varbūt ar Krieviju. Bet varbūt tā būs neatkarība,” ieceres izklāsta Doņeckas separātistu pārstāvis Deniss Pušiļins.
Separātiskie strāvojumi Ukrainas austrumos aktivizējušies laikā, kad pārsimts kilometru attālumā no lielākajām austrumu pilsētām dislocēta Krievijas militārā tehnika. Par to liecina jauni NATO publicēti satelītuzņēmumi. Krievija noliedz, ka tiek plānots iebrukums kaimiņvalstī, taču iepriekš Vladimirs Putins izteicās, ka Krievija patur tiesības vajadzības gadījumā aizstāvēt tautiešus citās valstīs.
