Kazahstānā gaidāma miera uzturētāju izvešana; prezidents runā par reformām

Ceturtdien, 13. janvārī, paredzēts uzsākt Kolektīvās drošības līguma organizācijas miera uzturēšanas spēku izvešanu no Kazahstānas. Valsts prezidents ir paziņojis, ka misija ir noslēgusies, tās galvenie mērķi ir sasniegti un spēki tiks izvesti pusotras nedēļas laikā. Vienlaikus viņš runājis par virkni nepieciešamo reformu, taču politikas komentētāji un opozīcijas pārstāvji uzskata, ka tie ir tukši solījumi.

Kazahstānā gaidāma miera uzturētāju izvešana; prezidents runā par reformām
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Plāno miera uzturētāju izvešanu

Kopš gada sākuma nav pagājušas pat divas nedēļas, bet Kazahstānas vēsturē tās ieies ar nepieredzēti plašiem protestiem, vardarbīgām sadursmēm un Kazahstānas sabiedroto bruņoto spēku ieviešanu valstī situācijas stabilizēšanai. Un, iespējams, ka šo var uzskatīt arī par vienu no īsākajām miera uzturēšanas misijām, jo jau otrdien, 11. janvārī, Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja, ka miera uzturēšanas misija tiek noslēgta un ceturtdien sāksies spēku izvešana no valsts.

“Kolektīvās drošības līguma organizācijas miera uzturētāju pamata misija ir veiksmīgi pabeigta. Pēc divām dienām sāksies pakāpeniska šo spēku izvešana no valsts. Šī kontingenta izvešana prasīs ne vairāk kā desmit dienu,” paziņoja Tokajevs.

Miera uzturētāju misijas veiksmīgo darbu atzinīgi novērtējuši Krievijas un Armēnijas vadītāji. Savukārt spēku komandieris Andrejs Serdjukovs norādījis, ka Kazahstāna tiks pamesta pēc tam, kad visi apsargājamie objekti tiks nodoti kazahu tiesībsargājošajām iestādēm.

Prezidents Tokajevs gan turpina apgalvot, ka valstij uzbrukuši vairāki desmiti tūkstošu bruņotu teroristu un ārvalstu miera uzturētāju palīdzība esot bijusi nenovērtējama, stabilizējot situāciju valstī. Atsevišķi komentētāji gan pieļauj, ka patiesībā šis ir bijis tikai valsts propagandas sauklis, lai nostiprinātu Tokajeva kā stingra un neapstrīdama politiķa tēlu.

Kā norādīja Kazahstānā aizliegtās opozīcijas kustības “Demokrātiskā izvēle” vadītājs Muhtars Abljazovs, uzaicinot valstī ārvalstu miera uzturētājus, Kasims Žomarts Tokajevs faktiski ir kontroli pār valsti nodevis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, pats kļūstot par Putina mēbeli. Pēc Abljazova domām, Putinam arvien veiksmīgāk izdodas uz kartes zīmēt bijušās Padomju Savienības aprises, taču vērā netiekot ņemts viens ļoti nozīmīgs faktors, kas lietu kārtību var ievērojami mainīt, proti, cilvēki ir mainījušies.

“Kazahstānas gadījums viņam bija ļoti ērts. Ja Krimā nācās dzīt iekšā zaļos cilvēciņus, ja Ukrainas austrumos nācās karot un arī tagad robežu tuvumā ir jāsakoncentrē savi spēki, tad Kazahstānā viss ir ļoti ērti. Ir it kā prezidents, kuram kā pateiksi, tā arī pagriezīsies. Tāda ir pašreizējā situācija. No otras puses, mēs redzējām, ka desmitiem tūkstoši cilvēku izgāja ielās.

Un, tiklīdz mūsu cilvēki sapratīs, ka valsts suverenitāte ir pārdota un to ir pārdevuši mūsu tautas nodevēji, notikumi izies ārpus kontroles.

Un šajā situācijā jau būs jāiejaucas rietumvalstīm, jo destabilizācija skars ļoti plašu reģionu. Tas nozīmēs miljonus bēgļu, un tas nozīmēs, ka Rietumiem par to būs jāmaksā,” pauda Abljazovs.

Sola plašas reformas

Taču, cenšoties stabilizēt situāciju pašā Kazahstānā, Tokajevs šonedēļ visai neierasti asi kritizēja arī savu priekšgājēju Nursultanu Nazarbajevu, gan nenosaucot viņu vārdā. Tokajevs norādījis, ka iepriekšējo gadu laikā ir izveidota sistēma, kas balstās uz principu – visu draugiem, bet likumus visiem pārējiem. Tieši tāpēc esot pienācis laiks izrādīt cieņu un atmaksāt arī Kazahstānas iedzīvotājiem, sākot tiem regulāri un sistemātiski palīdzēt. Pēc prezidenta vārdiem,

tikšot noskaidroti īpašajam slānim piederošie un īpaši ienesīgie uzņēmumi, kuriem būs jāiemaksā līdzekļi sociālām programmām domātā fondā. 

Taču kazahu politologs Dasims Sadpajevs uzskata, ka Tokajeva solījumi īstenot plašas reformas faktiski ir lemti neveiksmei, jo gan viņš pats, gan viņa līdzgaitnieki esot daļa no pašreizējās sistēmas.

“Šie 30 gadi faktiski ir bijusi izgāšanās, jo visi tie segmenti, kurus prezidents pieminēja savas uzrunas laikā – sociālā sfēra, spēka bloks un biznesa sfēra – tās visas faktiski ir bijušas neveiksmes. Sanāk, ka pagājušajā gadā ar patosu notikušās Kazahstānas neatkarības 30 gadu svinības, kad ierēdņi viens otram dāļāja medaļas, bija vienkārši čiks.

Izrādījās, ka šie 30 gadi ir bijuši garām palaisto iespēju gadi. Tieši tāpēc daudzi cilvēki tagad ar lielu piesardzību uztver visus jaunos solījumus,

 jo cilvēki vēlas nevis tukšus solījumus, bet reālus darbus. Turklāt, ja mēs paskatāmies uz tiem cilvēkiem, kuri pašlaik atrodas Tokajeva tuvumā, tad patiesībā tie ir tie paši cilvēki, kuri savulaik kopā ar Nazarbajevu izveidoja to politiski ekonomisko sistēmu, kuru tagad Tokajevs kritizē,” norādīja Sadpajevs.

Starp citu, runājot par pašu bijušo Kazahstānas prezidentu Nursultanu Nazarbajevu, joprojām nav skaidru ziņu par viņa atrašanās vietu. Daži avoti vēsta, ka viņš joprojām atrodas Kazahstānas galvaspilsētā Nursultanā, citi norāda, ka Nazarbajevs un viņa ģimene ir valsti pametuši, bet vēl citi pieļauj, ka prezidents varētu būt miris.

KONTEKSTS:

Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt "veco vīru".

Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.

Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.

Kazahstānas valdība lūgusi nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izsaka bažas, ka KDLO "miera misijas" aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei.

Latvijas Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos atturēties no braucieniem uz Kazahstānu, līdz situācija nomierināsies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt