Katalonijas reģionālā valdība plānojusi īstenot neoficiālu referendumu, kura rezultāti nebūs galīgi, taču Spānijas vara joprojām iebilst arī pret šādām aktivitātēm un pieprasījusi tiesu to apturēt.
Katalonijas reģionālā valdība lūgusi Spānijas Konstitucionālo tiesu atļaut svētdien, 9.novembrī, rīkot simbolisku tautas nobalsošanu par Katalonijas atdalīšanos no Spānijas. Referendums, kā jau iepriekš uzsvērusi Katalonijas vara, nebūs saistošs, lai gan vēlēšanu iecirkņi strādās, balsošanas urnas tajos būs pieejamas, to pamatā uzrauga brīvprātīgie un iznākumu neuzskatīs par pēdējo un galīgo vārdu. Tas vairāk kalpošot kā indikators tam, cik daudzi no Katalonijas iedzīvotājiem patiesībā vēlas neatkarību no Spānijas.
Tomēr Spānijas varai nepatīk arī šī ideja, un premjerministra Marjano Rahoja vadītā konservatīvā Spānijas valdība aizvadītajā piektdienā Konstitucionālajā tiesā apstrīdēja arī šī balsojuma likumību. Vicepremjere Soraja Sarnsa Santamarija sacīja, ka balsojums, kuru uzrauga brīvprātīgie un kurā vēlētājus reģistrē paša balsojuma laikā, ir "juridiska krāpšana" un demokrātijas "samaitāšana".
Visticamāk, Konstitucionālā tiesa pieņems Spānijas valdībai tīkamu lēmumu, tā spriež eksperti, līdz ar to nogriežot vēl vienu iespēju Katalonijai tuvoties referenduma idejai.
Katalonijas prezidents Artūrs Mass uz Spānijas valdības lēmumu reaģējis ar asu kritiku, sakot, ka Madride ļaunprātīgi izmanto savu varu un ka viens no demokrātijas pamatprincipiem ir ļaut cilvēkiem izteikties, taču, apturot šo iespēju, demokrātija tiek ierobežota. Savukārt vēl citi visā Spānijā ietekmīgi Katalonijas politiķi brīdinājuši Madridi, ka, ja tā bloķēs šo soli un nepiekritīs sarunām, Katalonija, kas ir ekonomiski turīgāks reģions, apturēs savu finansējumu un Spānija varēs pati cīnīties ar budžeta deficītu un nodokļiem.
Katalāņu cīņai pievienojušies arī vairāki pasaulē zināmi vārdi un to vidū arī divi Nobela Miera prēmijas laureāti – arhibīskaps Desmonds Tutu no Dienvidāfrikas un cilvēktiesību aktīvists no Argentīnas Adolfo Perezs Eskivels, kuri parakstījuši petīciju, kas pieprasa atļaut Katalonijai rīkot referendumu, lai dotu iespēju cilvēkiem paust savu attieksmi par iespējamu neatkarību no Spānijas.
Jaunākie aptauju dati liecina, ka joprojām visai ievērojams skaits, proti, teju 50 procentu cilvēku Katalonijā vēlas neatkarību un referendumā balsotu par to, norādot uz valodas, kultūras atšķirībām un vēlmi baudīt lielāku finansiālo un ekonomisko neatkarību, tā kā Katalonija ir ievērojams balsts Spānijas nacionālajā budžetā.
Katalonijas ekonomika dod aptuveni piektdaļu no Spānijas kopējā iekšzemes kopprodukta, un, iestājoties 2008.gada vispārējai Eiropas finanšu krīzei, Katalonija bija spiesta iznest lielu daļu tās smaguma, kas raisīja vēl lielāku vēlmi atdalīties.
