Lietuvas vidusskolas pēdējo klašu skolēni Kara akadēmijas atvērto durvju dienā iepazīstas ar dažādiem ieročiem. Iespējams, tieši kādam no viņiem pēc gada vai diviem būs pašam jāmācās ar tiem rīkoties. Uzrunātos puišus jaunais likums nav nobiedējis. "Manuprāt, katram būtu jāzina, kā aizstāvēt savu valsti, kā lietot ieroci, ja tas ir nepieciešams. Domāju, šodienas apstākļos, kad kaimiņos ir Krievija, ir jāmāk aizstāvēties," saka vidusskolnieks Petras.
Tieši Lietuvas kara akadēmijas absolventi apmācīs obligātajā militārajā dienestā iesauktos, tādēļ zināmas pārmaiņas gaidāmas arī akadēmijas darbā.
"Apsveram izmaiņas programmā. Strādājot ar profesionāļiem, motivācijai nav jāpievērš tāda uzmanība, bet tagad nāksies vairāk pievērsties psiholoģijai un pedagoģijai, lai sagatavotu nākamos leitnantus strādāt ar dažādiem iesauktajiem," pauž Lietuvas Kara akadēmijas komandanta vietnieks Valērijs Šerelis.
Tā kā obligātais dienests atjaunots, lai nodrošinātu konkrētu Lietuvas militāro spēku palielinājumu – turpmākos piecus gadus obligātajā dienestā ik gadu plānots iesaukt trīs tūkstošus jauniešu – visiem dienestā jāiet nebūs.
No 19 līdz 27 gadus vecajiem nestudējošajiem dienestam derīgajiem jauniešiem nepieciešamais skaits tiks izvēlēts pēc nejaušības principa – loze var krist jebkuram.
"Jūtam spēcīgu sabiedrības atbalstu šim solim. Šobrīd mums ir jau ap septiņiem simtiem brīvprātīgo (..) Pretējais viedoklis.. Mēs esam dzirdējuši, ka daži jaunieši varētu emigrēt, lai izvairītos no dienesta, bet toties brīvprātīgi dienestam pieteicies kāds jaunietis no Meksikas," stāsta Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks.
Tomēr kopējā noskaņa jauniešu vidū ir dažāda. Šauļus pagaidām ir students, universitāti puisis absolvēs pēc diviem gadiem. "Man paliks trīs gadi, kad teorētiski mani var izsaukt. Kā strādājošs cilvēks es to negribētu," atzīst Šauļus.
Jaunietis gan apliecina, ka saprot militārā dienesta nozīmi pašreizējos apstākļos un, ja pēc universitātes tomēr nāktos dienēt, viņš izvairīties nemēģinātu. Bet netrūkst arī citādi domājošo. "Kā lasīju "feisbukā", daudzi cilvēki jau pirmajā dienā rakstīja, ka simulēs kādu slimību, lai viņus neizsauktu. Tomēr tie, kas interesējas par politiku, saprot, ka tas ir nepieciešams," atzīmē Šauļus.
No obligātā militārā dienesta Lietuva atteicās 2008. gadā un kaimiņvalsts aizsardzības ministrs atzīst, ka krīzes gados aizsardzības joma atstāta novārtā. Šobrīd Lietuvai karavīru trūkst. Obligātā dienesta atjaunošana gan ir tikai viens no risinājumiem, līdzekļi tiekot ieguldīti arī profesionālo militāro spēku attīstībā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu šogad Lietuvas aizsardzības budžets palielināts par 30%.
