Jaunais NATO ģenerālsekretārs negaidītā vizītē apmeklē Afganistānu

Negaidītā vizītē Afganistānā ieradies jaunais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Tā ir viņa pirmā viesošanās valstī, kurā NATO šogad oficiāli izbeidz 13  gadus ilgušo misiju. Vienlaikus gan arī izskan ziņas par to, ka amerikāņu karaspēks Afganistānā varētu uzturēties ilgāk, nekā iepriekš paredzēts. 

Iepriekš neizziņotā  NATO ģenerālsekretāra viesošanās Kabulā notika svarīgā laikā -  līdz gada beigām, kad paredzēta starptautiskās militārās misijas oficiāla izbeigšana, ir vairs tikai nepilni divi mēneši, kuru laikā jāpārliecinās par pašu afgāņu spēju parūpēties par savu līdzcilvēku drošību.

Stoltenbergs tikās ar alianses karavīriem, kā arī ar Afganistānas prezidentu Ašrafu Gani un valdības priekšsēdētāju Abdullu Abdullu. Kopīgā preses konferencē ar Stoltenbergu Afganistānas prezidents Ašrafs Gani norādīja, ka šīs nav misijas beigas, bet  viena jauna lappuse abu pušu sadarbībā.

NATO militārās misijas aktīvākajā posmā 2010.gadā Afganistānā atradās 130 000 ārvalstu karavīru. Tagad valstī palikuši vairs tikai aptuveni trīsdesmit tūkstoši.

„Afgāņu tauta ir izvēlējusies miera un demokrātijas ceļu, un es esmu šeit, lai apliecinātu NATO apņemšanos stāvēt kopā ar jums. Es esmu priecīgs par  iespēju strādāt kopā ar Afganistānas valdošajām amatpersonām tieši pašlaik, kad Afganistāna piedzīvo izšķirīgu brīdi. Mēs esam gatavi piešķirt naudu solītajai palīdzībai Afganistānas bruņotajiem spēkiem un vēlamies attīstīt  ilgtermiņa partnerību. Tajā pašā laikā mēs izbeidzam kaujas misijas, un atveram jaunu lapaspusi, kurā Afganistānas nākotne ir pašu afgāņu rokās,” pauda Stoltenbergs.

Vienlaikus Afganistāna ar Savienotajām Valstīm parakstījusi divpusēju līgumu, balstoties uz kuru, nākamgad Afganistānā vēl varēs palikt desmit tūkstoši ASV karavīru, lai apmācītu afgāņu armiju un policiju. Netiek izslēgts, ka amerikāņi Afganistānā varētu palikt vēl ilgāk, jo bažas par drošības situācijas pasliktināšanos joprojām ir augstas. Kaujās ar talibiem pēdējā pusgada laikā gājuši bojā jau trīs tūkstoši afgāņu karavīru un policistu, kas ir augstākais rādītājs kopš talibu režīma gāšanas pirms 13 gadiem.

Afganistānas karavīru gatavība arvien ir plaši apspriests jautājums, un par to Afganistānas prezidenta viedokli vēlējās uzzināt arī žurnālisti Kabulā, vaicājot kā to vērtē pats prezidents Gani, kurš norādīja, ka aicina palūkoties uz bažām no cita skatu punkta:

"Afganistāna ir šeit, lai dzīvotu tā, kā ir dzīvojusi jau 5000 gadu. Mēs esam cilvēki ar psiholoģisku pārliecību. Mēs zinām, kas mēs esam un mēs esam apņēmīgi būt tie, kas mēs esam. Taču mēs pavisam noteikti esam arī 21. gadsimta cilvēki. 36 procenti mūsu sieviešu devās vēlēt, jo grib pārmaiņas, mēs esam jauna valsta, lai gan sena, taču mūsu jaunatne vēlas globalizāciju. Mēs vēlamies mieru, ilgstošu mieru, lai tas šeit iemājo pastāvīgi. Mūsu valdība ir apņēmības pilna meklēt sadarbību ar pretinieka spēkiem. Mēs esam gatavi satikties ar izaicinājumiem, lai arī kādi tie nebūtu."

Operācija Afganistānā bija viena no nozīmīgākajām NATO operācijām. Pirmo reizi alianses vēsturē 2001. gadā tās dalībvalstis vienojās par operāciju ārpus NATO tradicionālās atbildības zonas – eiroatlantiskās telpas. Starptautiska valstu koalīcija darbojās ar ANO Drošības padomes mandātu, sniedzot atbalstu Afganistānas valdībai, kā arī jaunizveidotajai armijai un policijai valsts drošības garantēšanā.

2012. gada maijā Čikāgā notika NATO valstu un valdību vadītāju samits, kurā dalībvalstis apstiprināja, ka pēc 2014. gada NATO loma Afganistānā mainīsies no kaujas operāciju īstenošanas uz afgāņu spēku apmācību un padomdevēja funkcijām.  

Paredzams, ka abi Afganistānas vadītāji - Afganistānas prezidents Ašrafs Gani un valdības priekšsēdētājs Abdulls Abdulla decembra sākumā ieradīsies Briselē, lai piedalītos NATO valstu sanāksmē, kur Afganistānas drošība būs viens no lielākajiem jautājumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt