Panorāma

Panorāma

Panorāma

Daudziem mugursomas pārāk smagas

Publicēts Eiropas vides ziņojums

Jaunais Eiropas vides ziņojums liecina par krietni aktīvākas un radikālākas rīcības nepieciešamību

Daudzi Eiropas politiķi un institūcijas apsver ideju, ka Eiropai līdz 2050. gadam vajadzētu kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu pasaulē. Taču realitāte liecina, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis jau šobrīd neizpilda pat savus daudz pieticīgākos klimata mērķus, kas nosprausti tuvākā termiņā – līdz 2030. gadam. Jaunais Eiropas vides ziņojums liecina, ka vajadzīga krietni aktīvāka un radikālāka rīcība nekā līdz šim.

Šāds apjomīgs Eiropas vides ziņojums top reizi piecos gados, un tajā apkopotie un izanalizētie dati neiepriecina.

Vissliktāk veicies transporta jomā: salīdzinājumā ar 1990. gadu, kas tiek ņemts par atskaites punktu, siltumnīcas efektu veidojošo izmešu apjoms ir pieaudzis, nevis samazinājies. Negatīvu iespaidu uz klimata pārmaiņām rada arī lauksaimnieki un mūsu pārtikas ķēde kopumā.

"Pat ja mēs apturētu pilnīgi visus siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešus šodien, Grenlandes ledāji turpinātu kust, joprojām mēs redzētu ietekmi uz okeāniem, mežiem, sugu biotopiem. Tādā izpratnē ir jau notikušas neatgriezeniskas izmaiņas un to mēs nevaram apturēt. Mums jāgaida, līdz atradīsim jaunu balansu nākotnē," uzsver Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruininkss.

Tas nozīmē, ka, pat rīkojoties pareizi un ātri, rezultāti nebūs pamanāmi uzreiz.

Jaunais vides ziņojums arī liecina, ka nepietiks, ja dalībvalstis tikai turpinās esošās iniciatīvas vai arī beidzot patiešām izdarīs visu, ko ir apņēmušās.

Ir nepieciešamas fundamentālas izmaiņas un radikāli jauni risinājumi, ja Eiropas vēlas līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu pasaulē.

Piemēram viena no daudzām lietām, kam būs jāmainās gan Eiropā, gan arī Latvijā - jāsamazina dabasgāzes izmatošana, ko līdz šim dāsni piegādājusi Krievija. Taču, kā ironizējot par Eiropas labajiem klimata nodomiem, Baltijas jūrā šobrīd nobeigumam tuvojas "Gazprom" jaunā gāzes vada "Nordstream 2" izbūve, kas piegādās dabasgāzi Eiropai tieši no Krievijas uz Vāciju.

"Līdz 2050. gadam būs zināma loma arī fosilajiem kurināmajiem. Bet domājams, ka dabasgāzei būs lielāka loma ārpus enerģētikas – piemēram, ķīmiskajā rūpniecībā. Ja gribam kļūt par klimata neitrālu Eiropas kontinentu, tad fosilo kurināmo izmantošana enerģētikā būs ļoti ierobežota," norāda Eiropas Vides aģentūras enerģētikas eksperts Mihajs Tomesku.

Atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums no pašreizējiem 18% uz visiem 100% ir viens no trim lielākajiem izaicinājumiem. Otrs – atvadas no iekšdedzes dzinējiem un pāreja uz auto, ko darbina elektrība, ūdeņradis vai citi risinājumi. Trešais – mūsu pārtikas ķēdes izmainīšana – kā un ko mēs ražojam un kā patērējam.

Ja Latvijā klusībā cer, ka ar savām hidroelektrostacijām un mežiem jau esam gana zaļi, tad zinātnieki nepiekrīt, sakot, ka enerģētika ir tikai daļa no kopējās klimata cīņas.

"Citas sistēmas kļūst līdzvērtīgi svarīgas – piemēram, transporta sistēma. Latvijā ir daudz automašīnu, kas ir vecas - tur nepieciešama inovācija. Transporta un mobilitātes sistēmai Baltijas valstīs ātrvilcieni varētu būt risinājums. Tas ir viens izaicinājums. Otrs – jāpievērš uzmanība arī lauksaimniecības sektoram. Tā kā – nav tikai bažas par enerģētiku," norāda Hanss Bruininkss.

Šīs izmaiņas prasīs gan iedzīvotāju domāšanas maiņu, gan ekonomikas pārkārtošanu, gan jaunus mājokļus un citus auto, gan arī lielas investīcijas ekonomikā un inovācijās.

"Kopējais izaicinājums ir investīcijas. Lēmumi, ko pieņemam šodien – kur liekam savu naudu – noteiks to, vai varēsim sasniegt savus ilgtermiņa mērķus. Tāpēc ir ļoti svarīgi šodien saprast, ka viss, ko darām – tam ir ilgtermiņa ietekme. Tam ir jābūt lēmumu pamatā," uzsver  Hanss Bruininkss.

Par spīti dažu Eiropas valdību iebildumiem Eiropas Investīciju banka tikko pieņēmusi lēmumu kļūt par klimata banku. Tagad 50% no tās finansējuma (agrāko 25% vietā) būs “zaļajiem projektiem”. Bet vai ar to pietiks?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti