Viņš uzsvēra, ka joprojām ir likumīgais prezidents un armijas virspavēlnieks un 25.maijā plānotās prezidenta vēlēšanās nav likumīgas.
Viņš īsajā paziņojumā kritizēja jauno Kijevas vadību, norādīja, ka pret viņu bija vērstas teroristiskās darbības, un pēc paziņojuma nolasīšanas atstāja zāli, ignorējot žurnālistu jautājumus.
Viņš klāstīja, ka Ukrainā par viņu cirkulē dažādas baumas, bet viņš ir dzīvs, lai gan nevar justies labi, „kamēr Ukrainā nacistu un neofašistu banda ar spēku sagrābj vietējās pārvaldes orgānus, maina spēka struktūru vadību, kad pilsētās patrulē cilvēki maskās ar lentītēm ap piedurknēm”.
Janukovičs arī nodēvēja jaunās varas pārstāvjus par neliešiem, kuri devuši pavēles „savējiem šaut uz savējiem” un tagad vēlas sākt pilsoņu karu.
Līdzšinējais Ukrainas prezidents arī vērsās pie Rietumvalstīm, paceļot balsi un jautājot: „Es gribu jautāt tumšo spēku aizbildņiem Rietumos – vai jūs esat zaudējuši redzi, zaudējuši atmiņu, aizmirsuši, kas ir fašisms?”
Janukovičs arī apsolīja, ka atgriezīsies Ukrainā, tiklīdz apstākļi to ļaus.
Janukovičs arī pauda pārliecību, ka Ukrainas bruņotie spēki nepildīs jaunās valdības pavēles, kuras viņš nosauca par „noziedzīgām”. Viņš esot gatavs atgriezties Ukrainā, tiklīdz to ļaus apstākļi. Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan nesen paziņoja, ka Jaunkovičam vairs nav varas un politiskās nākotnes, kaut gan Kremlis viņu uzskata par likumīgu valsts galvu.
Viņš arī brīdināja, ka tuvākajā laikā Ukrainā pasliktināsies ekonomikas un sociālā situācija. Janukovičs izteicās, ka jaunā valdība Kijevā par to vainos Krieviju vai viņu. Bet tas nebūs taisnība, uzstāja Janukovičs, sakot, ka „ar to nav sakara”.
Runājot par ekonomiku, viņš arī apstrīdēja Vašingtonas plānus piešķirt finansiālu palīdzību Ukrainai.
„Visiem ir zināms par ASV valdības nodomu šim bandītiskajam režīmam piešķirt miljardu dolāru. Cik man zināms, ASV likumdošana liedz sniegt finansiālu palīdzību valstīm, kuru likumīgi ievēlēts prezidents ticis gāzts bruņotā apvērsumā vai cita nelikumīga lēmuma rezultātā. Es plānoju vērsties ASV Kongresā, Senātā un Augstākajā tiesā ar priekšlikumu izvērtēt šīs valsts valdības rīcības likumību. Saskaņā ar jūsu pašu likumiem, jums nav tiesību dot naudu bandītiem,” sacīja Janukovičs.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis Eiropas Savienību. Pēc tam pakāpeniski ielās izgāja arvien vairāk demonstrantu, līdz sākās pirmās kaujas. Visasiņainākās kaujas notika februāra vidū, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām, 22.februārī Augstākā Rada atlaida prezidentu. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Pats Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.
