Pagājušā gada 10.decembrī Izraēlā tika apstiprināts likums, kas ļauj varas iestādēm apcietināt imigrantus, kuriem nav derīgas vīzas, uz laiku līdz vienam gadam bez apsūdzību izvirzīšanas. Kopš šī likuma stāšanās spēkā ir aizturēti vairāk nekā 300 cilvēki, bet vēl vairāki desmiti ir informēti par gaidāmo arestu. Šādus datus sniegusi ANO bēgļu lietu komisija.
Savukārt saskaņā ar Izraēlas varas iestāžu datiem, laika posmā kopš 2006. gada pār robežu ar Ēģipti Izraēlā ir iekļuvuši aptuveni 60 tūkstoši imigrantu, galvenokārt no Eritrejas un Sudānas. Šie cilvēki ir vai nu ieguvuši bēgļu statusu, atrodas bēgļiem līdzīgā stāvoklī, vai arī ir lūguši piešķirt tiem politisko patvērumu, taču varas iestādes ir plānojušas nākotnē bēgļu plūsmu ierobežot. Tam kalpo arī izveidotais aizsargmūris Sinajas pussalā.
Jau otro dienu tūkstošiem bēgļu un nelegālo imigrantu ir izgājuši ielās un izsludinājuši streikus, pieprasot izsniegt viņiem darba atļaujas, kā arī pārtraukt viņu tautiešu arestus un atbrīvot viņus no „Saronīmas" cietuma un bēgļu nometnes Negevā. Kā norāda cilvēktiesību aizstāvji un ANO bēgļu lietu aģentūras pārstāvji, šajā atvērtā tipa nometnē izvietotajiem cilvēkiem faktiski ir liegts to pamest un viņi būtībā atrodas beztermiņa ieslodzījumā. ANO eksperti norāda, ka šāda izmitināšana, kas rada grūtības un ciešanas neatbilst 1951. gadā pieņemtajai ANO rezolūcijai par attieksmi pret bēgļiem.
Gan svētdien, gan pirmdien tūkstošiem afrikāņu protesta akcijas sarīkojuši pie ASV, Francijas, Etiopijas, Vācijas, Lielbritānijas un vairāku citu valstu vēstniecībām, kā ari pie ANO bēgļu lietu aģentūras mītnes. Protestētāji aicina gan Apvienotās Nācijas, gan ārvalstu valdības izdarīt spiedienu uz Izraēlu, lai panāktu pieņemto likumu atcelšanu.
Izraēlas iekšlietu ministrs Gideons Sārs ir noraidījis ANO izvirzītās apsūdzības, apgalvojot, ka lielākā daļa no ieceļotājiem ir ieradušies nevis meklēt patvērumu, bet gan darbu. Kā uzsvēris Sārs, Izraēla nav šo cilvēku mājas un tiks darīts viss iespējamais, lai Izraēla nekļūst par iefiltrējušos cilvēku valsti. Pagājušā gada laikā Izraēla nav apstiprinājusi nevienu patvēruma piešķiršanas prasību.
Daudzi no ieceļotājiem tiešām ieradušies Izraēlā, lai strādātu, un viņu lēmumu trīs dienas neiziet darbā ir izjutuši gan vietējo kafejnīcu un restorānu īpašnieki, gan sociālās aprūpes iestādes. Daudzi no imigrantiem strādā par trauku mazgātājiem, un šo darbinieku trūkuma dēļ pat Telavivas centrā šajās dienās ēdiens tiek tirgots vienreiz lietojamos traukos. Savukārt pansionātos afrikāņi bieži vien strādā par sanitāriem un veco ļaužu kopējiem. Gan restorānu, gan pansionātu vadība jau vērsusies pie valdības, lūdzot piešķirt viņu darbiniekiem oficiālas darba atļaujas.
