Itālijas valdības vadītājs Paolo Džentiloni pēc vienošanās parakstīšanas norādīja, ka nelegālās migrācijas apturēšanā ir ieinteresētas abas valstis. Tāpēc oficiālā Roma sniegs palīdzību, lai kaimiņvalsts varētu nodrošināt robežas apsardzību un novērst cilvēku kontrabandu.
Lībija ir imigrantu tranzītvalsts, tāpēc īpaša uzmanība tiks veltīta tās dienvidu robežai.
Tikmēr Itālijas un citu Eiropas Savienības valstu kuģi Vidusjūrā turpina cilvēku glābšanas operāciju. Krasta apsardzes pārstāvji vēsta, ka trešdien, 1.februārī, jūrā izglābti apmēram 1300 imigranti, kuri ar 12 koka un piepūšamajām laivām no Lībijas krastiem centās nokļūt Eiropā.
Eiropas Savienības valstu līderi piektdien, 3.februārī, pulcēsies Maltā, lai spriestu par Eiropas nākotnes attīstību, kā arī par migrāciju. Paredzams, ka premjeri un prezidenti vienosies par lielāku atbalstu Lībijai, lai panāktu, ka iebraucēju plūsma no šīs valsts pa Vidusjūru uz Itāliju apsīktu. Tāpat tiks runāts arī par citiem veidiem, kā novērst ekonomisko migrantu došanos uz Eiropu.
Augstā līmeņa tikšanās notiek tieši Maltā, jo kopš janvāra šī valsts ir uzņēmusies prezidentūras pienākumus Eiropas Savienībā (ES). Un jau vasarā, uzreiz pēc Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no ES, tika nolemts, ka valstu vadītājiem ir nepieciešams sanākt kopā un saprast, kādas kļūdas ir pieļautas un ko var darīt, lai kādā citā valstī pilsoņi arī nenobalsotu par bloka pamešanu.
Pirmais samits 27 valstu sastāvā bez Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas septembrī notika Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā. Toreiz tika pieņemts arī īpašs plāns, saskaņā ar kuru līdz marta beigām ir jāizstrādā stratēģija turpmākai bloka rīcībai. Un Valetas samits faktiski ir viduspunkts šajā posmā.
Šoreiz britu premjere Terēza Meja piedalās samitā, tomēr tikai pirmajā sanāksmes daļā. Pēcpusdienā, kad tiks apspriesta gan cīņa ar migrāciju, gan arī tas, kādu iespaidu uz Eiropas politiku var atstāt jaunais ASV prezidents Donalds Tramps, Meja pametīs Maltu un atgriezīsies mājās. Savukārt pārējo 27 valstu politiķi spriedīs par bloka nākotni un Romas deklarācijas saturu.
Vispraktiskākie paziņojumi ir gaidāmi migrācijas jomā. Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks šonedēļ Tallinā jau paziņoja, ka vēlas, lai sanāksmē tiktu atbalstīts skaidrs rīcības plāns cīņai ar cilvēku kontrabandistiem, kuri nogādā iebraucējus no Lībijas uz Itāliju. Migrācija ir nozīmīga arī Maltai, kur notiek šīs samits. Jaunais Lībijas nacionālās vienotības valdības vadītājs šonedēļ jau ir apmeklējis Briseli, lai par šīm lietām spriestu ar augstākajām ES amatpersonām.
Tā dēvētais Centrālās Vidusjūras ceļš joprojām paliek nozīmīgākais veids, kā pārsvarā ekonomiskie migranti dodas uz Eiropu. Tas ir bīstams migrantiem, nes peļņu kontrabandistiem un uzliek slogu Itālijai. Tādēļ tiek plānots vienoties par palīdzības programmām valstīm, no kurām šie cilvēki dodas uz Eiropu, lai viņi nebūtu motivēti pamest mājas un braukt pāri tuksnesim un jūrai.
Pagājušajā gadā Itālijā no Āfrikas valstīm kopumā ieradās apmēram 180 tūkstoši nelegālo imigrantu, bet 4500 cilvēki gāja bojā bīstamajā ceļā.
Tāpat tiks sūtīts arī signāls Vašingtonai par to, ka jaunā prezidenta Donalda Trampa politika daudziem mūsu kontinentā liekas bīstama spēlēšanās ar uguni.
