Pēc ASV lēmuma izstāties no Irānas kodolvienošanās Eiropas Savienība (ES) un vairākas tās dalībvalstis atsevišķi ir uzsākušas aktīvu darbu, cenšoties vienošanos saglābt.
Šīs nedēļas sākumā ASV Valsts sekretārs Maiks Pompeo piedraudēja Teherānai ar nepieredzēti spēcīgām ekonomiskajām sankcijām, ja Teherāna neizvedīs savus spēkus no Sīrijas un nebeigs atbalstīt nemierniekus Jemenā. Lai arī konkrēti pasākumi netika minēti, vien norādot, ka sankcijas pret Irānas centrālās bankas vadītāju ir tikai sākums. Pompeo arī paudis cerību, ka ASV nostāju atbalstīs visi Eiropas sabiedrotie, kā arī daudzas arābu valstis.
Taču ES, Lielbritānija, Vācija un Francija, kā arī Krievija un Ķīna uzskata, ka līdzšinējā vienošanās darbojas veiksmīgi un to par jebkādu cenu ir nepieciešams saglabāt.
Jau notikušas vairākas divpusējās un daudzpusējās tikšanās, un arī ceturtdien, 24.maijā, Francijas prezidents Emanuels Makrons Irānas jautājumu Sanktpēterburgā apspriež ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Tikmēr Irānas augstākais līderis Ajatolla Ali Hamenei pirmo reizi skaidri nosaucis vairākus punktus, kuru izpilde ir jānodrošina pārējām kodollīgumā iesaistītajām valstīm, lai Irāna pati paliktu daļa no kodolvienošanās. Tā, piemēram, Eiropas lielvarām ir jāaizstāv Irānas naftas tirdzniecība no iespējamām ASV sankcijām, kā arī jāturpina iegādāties irāņu jēlnafta. Eiropas bankām ir jānodrošina tirdzniecība ar Irānu. Savukārt Lielbritānijai, Francijai un Vācijai ir jāapsola, ka tās nemeklēs veidus, kā iesaistīties sarunās par Irānas ballistisko raķešu programmu vai par Irānas aktivitātēm Tuvo Austrumu reģionā.
Tieši abi pēdējie punkti bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Vašingtona izlēma kodolvienošanos pamest. Ja trīs minētās Eiropas lielvaras nespēšot izpildīt izvirzītās prasības, Teherāna atsāks urāna bagātināšanu.
Ajatolla arī noraidījis iespēju sadarboties ar ASV, kas tik viegli pārkāpj starptautiskus līgumus un pēc tam teatrālā veidā par to lielās televīzijā.
Kā trešdien, 23.maijā, paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss, Eiropas un ASV izvēlētais ceļš ir radikāli pretējs un panākt kompromisu Irānas kodoljautājumā faktiski nebūs iespējams. Savukārt viņa Francijas kolēģis Īvs Le Driāns paudis viedokli, ka sankciju atjaunošana pilnīgi noteikti sarunas ar Irānu neveicinās. Tieši pretēji – sankcijas palielinās Irānas konservatīvo spēku ietekmi, vājinot prezidentu Hasanu Rouhani, kurš ir paudis vēlmi ar Rietumiem sarunāties. Pēc Le Driāna vārdiem, galu galā šis konflikts var reģionā tikai vairot briesmas un nestabilitāti.
