"Mums ir jāatceras un jāatgādina arī citiem, ka zaudētas brīvības cena ir daudz augstāka par īslaicīgu ekonomiskās peļņas kritumu. Mums tas ir jāskaidro saviem partneriem Eiropā un pārējā pasaulē. Mums kā NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāatbalsta Ukraina," Ilvesa teikto 65.gadadienā kopš padomju deportācijām 1949.gada martā citēja viņa preses dienests.
"Šodien mēs atceramies un sērojam par desmitiem tūkstošiem okupācijas režīma upuru, kurus Padomju Savienība deportēja uz Sibīriju. Pirms 65 gadiem ..totalitāra ārvalstu vara mēģināja iznīcināt mūsu zemi, mūsu tautu un mūsu atmiņu, mūsu neatkarības atmiņas un alkas pēc tās. Garie deportēto saraksti nav skaitļi - tur ir mūsu mātes un tēvi, bērni un vecvecāki, tēvoči un tantes, draugi un kolēģi. Tie mūsu tautas likteņi un mūsu ģimeņu traģiskie stāsti," sacīja Igaunijas prezidents.
"Ārvalstu vara no saviem upuriem pieprasīja gan skaļu pakļaušanos, gan klusu piekrišanu. Tie, kas nepiekrita, bija ienaidnieki, kas jānogalina, jāiesloga cietumā vai jādeportē," piebilda Ilvess.
Tagad diemžēl mēs vēlreiz mūsu mājīgajā Eiropā redzam kautrus vai vienaldzīgus skatienus, bez drosmes vai zināšanām stāties pretī vardarbībai. Naivas cerības un agresijas upura atstāšana vienatnē nekad nav palīdzējusi padarīt pasauli drošāku un apturēt agresoru, un tā nepalīdzēs arī nākotnē," savā runā deportācijas upuru piemiņai uzsvēra Ilvess.
Viņš norādīja, ka Igaunijai ir morāls pienākums atbalstīt Ukrainu. "Jo mēs no savas pieredzes zinām visu agresijas ļaunumu pat tad, ja agresiju nepavada neviens šāviens," piebilda Igaunijas prezidents.
"Igaunija sakāva ļaunumu un vēlreiz kļuva par brīvu valsti. Tagad mums ir jāatbalsta citi un jāsniedz viņiem cerība un ticība viņu brīvībai," teica Ilvess, paskaidrojot, ka "ar to mēs apliecinām mūsu ticību brīvai Igaunijai. Ar to mēs apliecinām deportāciju upuriem, ka viņiem nodarītais nekad vairs neatkārtosies".
