Dienas notikumu apskats

Sāk virzīt ieceri aizliegt sejas aizsegu lietošanu publiskās vietās

Dienas notikumu apskats

Eiropas Komisija Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības līgumu nepārskatīs

Dienu pirms prezidenta vēlēšanām Igaunijā nav skaidrs, kurš būs nākamais valsts galva

Igaunijas prezidenta vēlēšanas: Ar neprognozējamu iznākumu un politiskās krīzes potenciālu

Igaunijas prezidenta vēlēšanās, kas pēc trim balsojumiem parlamentā nonākušas līdz elektoru kolēģijai ar pašvaldību pārstāvju dalību, par valsts galvas amatu cīnīsies pieci pretendenti, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs Err.ee. Eksperti norāda, ka vēlēšanu rezultāts ir neprognozējams, jo ir četri līdzvērtīgi kandidāti. Turklāt, ja prezidentu neievēlēs sestdien, valstī var izveidoties politiskā krīze.

Par prezidenta amatu cīnīsies:

  • bijušais tieslietu kanclers Allars Jekss, kuru jau iepriekšējā vēlēšanu kārtā virzīja Tēvzemes un "Res Publica" savienība un Brīvā partija;
  • Marts Helme, kuru virza septiņi parlamentārieši no partijas EKTE un 14 pašvaldību pārstāvji;
  • nu jau bijusī ārlietu ministre Marina Kaljuranda, kuru pieteikuši četri parlamenta deputāti 22 vietvaru pārstāvji;
  • Reformu partijas goda priekšsēdētājs Sīms Kallass;
  • bijusī izglītības ministre Mailisa Repsa no opozicionārās Centra partijas.

Kallass un Repsa, kas vēlēšanu trešajā balsojumā ieguva visvairāk atbalsta, balsojumam elektoru kolēģijā tiek virzīti automātiski.

Jau ziņots, ka pēc trim neveiksmīgām vēlēšanu kārtām Igaunijas parlamentā nākamais valsts vadītājs tiks izraudzīts 24.septembrī elektoru kolēģijā, kurā bez parlamenta deputātiem iekļauti arī pašvaldību pārstāvji.

Informācija par Igaunijas prezidenta amata kandidātiem:

Marts Helme – 65 gadus vecs Igaunijas parlamenta deputāts, kurš vada opozīcijā esošo Rīgikogu pārstāvēto Igaunijas Konservatīvo tautas partiju. Absolvējis Tartu Universitāti, kur ieguvis vēsturnieka grādu. Laikā no 1995. līdz 1999. gadam bijis Igaunijas vēstnieks Krievijā. Strādājis arī kā žurnālists un lauksaimnieks.

Allars Jekss – 51 gadu vecs advokāts, bijušais tieslietu kanclers. Viņu atbalsta Brīvās partijas, Tēvzemes un "Res publica" savienība. Ilgus gadus strādājis kā tiesnesis.

Jekss piedalījās Igaunijas prezidenta pirmajā un otrajā vēlēšanu kārtā, kur saņēma attiecīgi 24 un 21 Igaunijas parlamenta deputātu balsi.

Marina Kaljuranda – 54 gadu vecā Marina Kaljuranda Igaunijas prezidenta vēlēšanu dēļ septembrī atkāpās no ārlietu ministres amata. Atbilstoši sabiedriskās domas aptaujām tieši bezpartejisko Kaljurandu Igaunijas iedzīvotāji visvairāk vēlas redzēt valsts prezidentes pamatā. Etniska latvieša un krievietes ģimenē dzimusī Kaljuranda pirms kļūšanas par ārlietu ministri bija karjeras diplomāte un bija Igaunijas vēstniece virknē ārvalstu: Izraēlā, Krievijā Kazahstānā, Kanādā, ASV un Meksikā.

Zinības guvusi Igaunijas Diplomātijas augstskolā, kā arī Tafta Universitātē ASV.

Kaljuranda cīņā par augstāko amatu Igaunijā iesaistīsies tikai sestdien, 24.septembrī.

Sīms Kallass – 67 gadus vecais valdošās Reformu partijas politiķis ir uzskatāms par Igaunijas politikas smagsvaru. Savā karjerā ieņēmis vairākus ļoti nozīmīgus amatus: uzreiz pēc neatkarības atgūšanas četrus gadus vadījis Igaunijas Banku, savukārt pēc tam bijis ārlietu ministrs, premjers, kā arī 10 gadus - Eiropas Komisijas komisārs.

Izglītību ieguvis Tartu Universitātē.

Kallass vēlēšanās iesaistījās otrajā kārtā. Vēlēšanu otrajā kārtā viņš saņēma 45, savukārt trešajā - 42 Igaunijas parlamenta deputātu atbalstu.

Mailisa Repsa – 41 gadu vecā Rīgikogu deputāte pārstāv opozīcijā esošo Centra partiju, kurai bieži pārmet prokrievisku politiku. Repsa ir bijusī izglītības ministre, kā arī ir strādājusi Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorātā. Zinības apguvusi privātajā augstskolā „Academy Nord”, Centrāleiropas Universitātē, Māstrihtas Universitātē un Upsalas Universitātē.

Repsa ir piedalījusies visās trijās vēlēšanu kārtās. Pirmajā kārtā viņa saņēma 26 deputātu atbalstu, otrajā – 32, savukārt trešajā  – 26 deputātu atbalstu.

Eksperti: Neprognozējamas vēlēšanas

Igaunijas prezidenta vēlēšanas sestdien notiks koncertzālē "Estonia", kur parasti notiek koncerti, operas un baleta izrādes.

Sabiedrībā populārākā ir Marina Kaljuranda, kas vēl nesen bija Igaunijas ārlietu ministre. Taču pašreizējā prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa pēcteci sestdien vēlēs parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji, un politiķu apsvērumi var būt citādi. Tādēļ to, kurš būs nākamais Igaunijas prezidents, šobrīd, šķiet, nezina neviens.

Eksperti šīs vērtē kā līdz šīm neprognozējamākās prezidenta vēlēšanas.

Saskaņā ar aptaujām Kaljuranda, ilggadējā igauņu diplomāte un vēl nesen ārlietu ministre, ir sabiedrībā populārākā starp kandidātiem. Sabiedriskās domas aptauju uzņēmuma „TNS Emor” septembra pētījums liecina, ka bezpartejisko kandidāti valsts galvas amatā vēlētos redzēt 40% iedzīvotāju.

Kaljurandas popularitāti skaidro TNS pētījumu centra vadošais analītiķis Aivars Voogs. „Viņa ir jauna kandidāte. Nav nekādu skandālu, ar viņas vārdu. Nav sliktu asociāciju. Viņa joprojām ir tīra no skandāliem. Vēl viens iemesls ir, jo viņa ir sieviete,” norādīja Voogs.

Igaunijā līdz šim ir bijuši tikai prezidenti - vīrieši. Tomēr viņa nav vienīgā kandidāte sieviete sestdienas vēlēšanās. Vēl ir arī parlamentā opozīcijā esošās Centra partijas izvirzītā Mailisa Repsa.

Vienlīdz labas izredzes ekspertu vērtējumā ir arī bijušajam eirokomisāram, valdošās Reformu partijas izvirzītajam Sīmam Kallasam, kā arī bijušajam Igaunijas tieslietu kancleram jeb tiesībsargam Allaram Jeksam - viņu savukārt izvirzījusi cita koalīcijas partija, konservatīvā „Tēvzemes un „Res publica” savienība”.

Nākamais populārākais, krietni atpaliekot, ar 18% popularitāti ir Kallass. Vēl sestdienas vēlēšanas kandidē Igaunijas Konservatīvās Tautas partijas līderis, nacionālistiski un pret imigrāciju noskaņotais Marts Helme. Tomēr viņa izredzes uzvarēt ir mazas.

Neievēlot prezidentu, veidojas laba augsne krīzei

Kaut iedzīvotāju vidū lielāko atbalstu bauda Kaljuranda, prezidentu vēl parlaments un pašvaldību pārstāvji. Kopumā tie būs 335 elektori. Lai uzvarētu, jāiegūst vismaz puse nobalsojušo atbalsta. Sestdien būs divi balsojumi. Pirmajā uz biļetena būs visi pieci kandidāti, bet, domājams, neviens neiegūs vismaz pusi balsu uzvarai. Tad sestdien pēcpusdienā sekos otrā, pēdējā kārta - tajā piedalās tikai divi kandidāti, kas pirmajā ieguva visvairāk balsu.

Kaut gan varētu likties, ka tad uzvarētajām vajadzētu būt skaidram, igauņu politologi norāda, ka pie zināmas apstākļu sakritības uzvarētāja var nebūt. Tas nozīmētu, ka divu nedēļu laikā prezidenta vēlēšanas atkal atsākas parlamentā.

Katrā ziņā vēlēšanu rezultātu maz kurš ņemas prognozēt. Turklāt liela daļa pašvaldību delegātu nav partiju biedri, un uz viņiem partiju disciplīna kandidātu atbalstīšanā neattiecas.

"Vēlēšanu rezultāts ir neprognozējams. Ir grūti pateikt, kurš uzvarēs,” norādīja politikas analītiķis Tenis Saarts. „Ir arī iespējams, ka sestdien nevienu neievēlēs, ja pietiekami daudz delegātu elektoru kolēģijā balsojumā atturas vai sabojā savus biļetenus - tādā gadījumā prezidenta vēlēšanas atsākas no jauna parlamentā. Tad situācija, visticamāk, pilnībā mainītos, varētu būt jauni kandidāti. Tā būtu ļoti sarežģītta situācija,” situāciju vērtēja politikas analītiķis Tenis Saarts.

Tas arī varētu izraisīt lielāku vai mazāku politisko krīzi, atzīst eksperts.

Šādas potenciālas situācijas dēļ Igaunijā jau sākušās diskusijās, kā varētu pielabot prezidenta vēlēšanu sistēmu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti