Igaunijai jāmaksā «rēķins» par Ilvesa vasarnīcu

Igaunijas Finanšu ministrija no Eiropas Komisijas gaida oficiālu prasību atdot piešķirtos līdzekļus tūrisma attīstīšanai Ermas ārpilsētas īpašumā, kas pieder bijušajam Igaunijas prezidentam Tomasam Hendrikam Ilvesam. Izvēršoties skandālam par privāta īpašuma attīstīšanu par Eiropas fondu naudām, Finanšu ministrija veica auditu. Tika secināts, ka 90% nosacījumiem neatbilstoši izlietoto līdzekļu jāatgriež Briseles kasē.

Igaunijai būs jāatdod Eiropas Savienībai nodokļu maksātāju nauda vairāk nekā 128 000 eiro apmērā. Tā ziņo Igaunijas mediji ar atsauci uz Igaunijas Finanšu ministrijas un Eiropas Komisijas saraksti. Kaimiņvalsts jau apstiprinājusi šīs ziņas, tomēr naudas atmaksāšanai tiek gaidīts oficiāls pieprasījums no Briseles.

Pats eksprezidents Ilvess savai valstij atdevis vien desmito daļu no vasarnīcas vērtības jeb 19 000 eiro. Savukārt valsts ir parādā Eiropai 75% no ieguldītās summas. Tie ir 128 500 eiro.

Šī nauda savulaik 190 000 eiro lielu subsīdiju veidā tika piešķirta firmai “Ermamā”, kuras īpašniece tobrīd bija bijušā prezidenta sieva Evelīna Ilvesa. Bija izstrādāts biznesa plāns vasarnīcas pārvēršanai par tūrisma objektu. Taču tas nenotika, Ilvesam kļūstot par valsts prezidentu.  Pēc Ilvesu pāra šķiršanās, vasarnīca nonāca nu jau bijušā prezidenta īpašumā, kurš tomēr nevēlājās atgriezties pie biznesa.

Daļu subsīdiju pēc prezidentūras beigām Ilvess atdeva. Pats eksprezidents šo situāciju ap savu ārpilsētas īpašumu nav komentējis un pašlaik dzīvo ASV.

Līdzīgus pārmetumus privāta īpašuma iekārtošanā ar Eiropas fondu naudu izpelnījās arī Latvijas eksprezidents Andris Bērziņš. 2011. gada maijā raidījums “De facto” vēstīja, ka Bērziņa ģimene iztērējusi ceturtdaļmiljonu eiro, iekārtojot viesu namu “Kājiņas”. "Mēs izbūvējām pastaigu takas, velosipēdu takas. Tā vieta tur ir optimāla, laivu braucēji, tiem jau viss bija domāts, tagad viss tā ir pieklusis, ka tur bezcerīgi, tāpēc izdevīgāk ir ieguldīt, lai saglabātos, nekā tur...tāda praktiska darbība tur nenotiek," 2011. gadā LTV skaidroja Bērziņš.

Latvijas bijušajam prezidentam liktenis izrādījās labvēlīgāks nekā Igaunijas kolēģim, un no aizdevuma lietderības izvērtējuma izdevās izvairīties.

Tikmēr Eiropas Savienības veiktajā izpētē secināts, ka pērn gandrīz viens miljards eiro fondu naudas tika izlietotas nepamatoti vai privātām vajadzībām. Nepamatoti piešķirtā nauda visbiežāk piešķirta Rumānijā, Bulgārijā un Ungārijā. Lielākās kļūdas šajā jomā tiek pieļautas publisko objektu finansēšanā. Viena no lielākajām šo fonda finansētājām bija Lielbritānija. Ironiskā kārtā viens no argumentiem "Brexit" atbalstītāju frontē par labu Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības bija tieši fondu naudas nepamatota tērēšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti